Lielāko aizsardzības budžeta daļu nākamgad novirzīs Zemessardzei un pretgaisa aizsardzībai 2
Aizsardzībai budžetā papildus piešķirtais finansējums 2015.gadā galvenokārt tiks novirzīts attīstības projektu sākšanai, tai skaitā Zemessardzes kaujas spēju attīstīšanai, pretgaisa aizsardzībai, kā arī personāla motivācijai un atalgojuma sistēmas uzlabošanai, informēja Aizsardzība ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta pārstāvji.
Kā norāda AM, 2014.gads aizsardzības nozarē ieies vēsturē ar valdības lēmumu pakāpeniski līdz 2020.gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to 2015.gadā budžets sasniegs 1% rādītāju. Budžeta palielinājums dos iespēju attīstīt bruņoto spēku nozīmīgākās spējas un turpināt spēju projektus, kas uzsākti 2014.gadā.
Attīstot Zemessardzes kaujas gatavību un mobilitāti, jau 2014.gadā tikuši iegādāti 800 prettanku ieroči “Carl Gustav”, 50 kravas automašīnas “Scania” un 50 viegli bruņotas “Mercedes Benz” apvidus automašīnas par četriem miljoniem eiro. Tā kā lielākā daļa no Zemessardzē esošajiem ieročiem un transportlīdzekļiem ir nolietoti un neatbilst mūsdienu prasībām, iepirkums ievērojami uzlabos Zemessardzes mobilitāti un kaujas gatavību.
Tāpat ticis pieņemts lēmums Zemessardzes attīstībā un paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidē laika posmā no 2015.-2018.gadam ieguldīt 70 miljonus eiro.
Ņemot vērā pieaugošo Krievijas aktivitāti pie NATO gaisa telpas robežām virs Baltijas valstīm, šogad tika izlemts 158 miljonus eiro ieguldīt izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spējās laika periodā no 2015.gada līdz 2022. gadam. Finansējums paredzēts gaisa telpas novērošanas sensoru un radaru, kā arī pretgaisa aizsardzības sistēmu un ieroču iegādei un modernizācijai.
Tāpat AM norāda, ka Gaisa spēku aviācijas bāzes attīstības projekts, kurā kopš 2006.gada ieguldīti 82 miljoni eiro, paredz, ka Lielvārdes lidlauks tiek veidots atbilstoši NATO standartiem, un šogad lidlauks tika atklāts dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām. Sabiedrotie Gaisa spēku aviācijas bāzi 2014.gadā jau vairākkārt ir izmantojuši, nogādājot uz militārajām mācībām personālu un veicot bruņumašīnu transportēšanu, trenējoties reaģēt krīzes situācijās.
Šā gada 20.martā Liepājā bruņotie spēki saņēma piekto “Skrundas” klases patruļkuģi P-09 “Rēzekne”, kas pilnībā tika uzbūvēts Latvijā. Jūras spēku flotile ar pieciem patruļkuģiem regulāri patrulē, glābjot dzīvības Baltijas jūrā. 2015.gadā turpināsies darbs pie kuģu papildus aprīkošanas un spēju paplašināšanas – notiek darbs pie kuģu aprīkošanas ar komandvadības un kaujas vadības sistēmām.
2014.gadā turpinājās Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projekts. 4.septembrī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Maikls Falons parakstīja līgumu starp Latviju un Lielbritāniju par 123 mazlietotu un atjaunotu kāpurķēžu kaujas mašīnu iegādi 48,1 miljona eiro vērtībā. Modernizētās bruņumašīnas tiks aprīkotas ar prettanku ieročiem un būs ar atbilstošu mobilitātes spēju gan nacionālo, gan arī starptautisko operāciju vajadzībām.
Šogad arī turpinājās Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūras attīstība. Kopumā infrastruktūras izveidošanai realizēti projekti 13,2 miljonu apmērā, no kuriem nozīmīgākie ir jauna kazarma Ādažu bāzē, ieroču remontdarbnīca Ādažu bāzē, novērošanas posteņa būvniecība Ventspils novadā, remontzonas ēka Preiļu Zemessardzes bāzē, infrastruktūras renovācija un izbūve Lielvārdes bāzē, kā arī NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos ēkas renovācija Kalnciema ielā, Rīgā.
Tāpat šogad daudz ir paveikts karavīru sociālo garantiju sistēmas sakārtošanā, un darbs turpināsies arī 2015.gadā – pamatuzdevums ir motivēt karavīrus, kuru sagatavošanā ir ieguldīti ievērojami resursi, pildīt militāro dienestu maksimāli ilgi.
AM šobrīd izstrādā grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā, paredzot mainīt izdienas pensijas aprēķināšanas kārtību karavīriem, kuri ir dienestā ilgāk par 25 gadiem, un izstrādāt piedāvājumu, kas motivētu jau atvaļinātos karavīrus atgriezties dienestā.
Vienlaikus ir uzdots izstrādāt grozījumus karavīru atlīdzības sistēmā, paredzot skaidrus un pārskatāmus kritērijus atalgojuma noteikšanai atbilstoši profesionālajai sagatavotībai un dienestam.
