Lielākie pabalsti – azartspēlēm. Cik ētiski ir valstij atbalstīt azartspēļu uzņēmumus? 79
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz 25. janvāra vakaram atbalsta maksājumos Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem pārskaitījis 75,59 miljonus eiro. Kopumā algu subsīdijas un granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai izmaksāti pēc 24 414 iesniegumu saņemšanas. Dati rāda, ka lielāko atbalsta saņēmēju topa augšgalā gozējas vairāki azartspēļu uzņēmumi.
Kazino saņem vislielākos pabalstus
Lielāko atbalsta saņēmēju četriniekā trīs ir tieši azartspēļu uzņēmumi – igauņiem piederošais SIA “Olympic Casino Latvia”, SIA “Alfor” un SIA ”Joker LTD”, kas pieder lietuviešiem un čeham, 9. vietā redzam SIA “DLV” (kazino operators, kas nodarbojas arī ar spēļu programmatūras izstrādi un kazino iekārtu ražošanu), bet 10. vietā ir SIA “Ahti”, kas pieder “Olympic Casino Latvia” un nodarbojas ar sporta bāru biznesu. Tāpat uzņēmums saistīts ar “OlyBet” sporta totalizatoru biznesu.
Cik ētiski ir valstij atbalstīt azartspēļu uzņēmumus, kuri būtībā nodara postu gan kopējai sabiedrības veselībai un pārticībai, gan dīkstāves laikā nodara zaudējumus valsts budžetam?
Protams, azartspēļu nozare var lepoties ar gana lieliem maksājumiem valsts budžetā (2020. gadā valstij samaksāti 35,2 miljoni eiro), arī nodarbināto skaits nozarē ir liels (teju 3000), bet vai, atbalstot uzņēmumus, būtu jāņem vērā vien nodokļos samaksātā nauda?
Labāk atbalstīt ražojošus uzņēmumus
Labklājības ministrs Gatis Eglītis “Latvijas Avīzei” sacīja, ka viņam ir prieks par to, ka Covid-19 laikā spēļu zāles ilgstoši bijušas slēgtas, ko novērtējuši citi uzņēmumi, jo pastāvīgajiem spēļu zāļu apmeklētājiem parādījušies līdzekļi, kurus varējuši tērēt citviet.
Tomēr, runājot par atbalstu, Eglītis piekrita, ka būtu priecīgs, ja azartspēļu uzņēmumiem nebūtu jātērē valsts budžeta nauda.
“Valsts atbalsta instrumentus administrē un azartspēļu biznesu aizstāv Finanšu ministrija. Viņu pakļautībā ir arī Azartspēļu un izložu uzraudzības inspekcija, kas sargā šo nozari. Ministrijai liekas, ka nozare ir pārāk liels nodokļu maksātājs, lai to neatbalstītu. Kaut gan realitātē tā ir sāpju nauda, kas paliek neiegūta nodokļos citās uzņēmējdarbības grupās.”
Eglītis sacīja, ka Jaunā konservatīvā partija esot koalīcijā teikusi, ka nav labi tik daudz pabalstos iztērēt azartspēļu uzņēmumiem, taču atbalsta koalīcijā partijai neesot bijis. “Varēja samazināt kaut vai atbalsta līmeņus šiem uzņēmumiem, vairāk novirzot IT uzņēmumiem u. c. sfērām, kuras dod lielu pievienoto vērtību,” teic Eglītis.
Attaisno šādu sadalījumu
Finanšu ministrijā man skaidroja, ka tā neveido atbalsta instrumentu noteikumus, kas satur konkrētus kritērijus, lai uzņēmējs vai nodarbinātais varētu pieteikties pabalstiem pandēmijas laikā. To darot Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija un Kultūras ministrija.
Atbalstāmās nozares ir apstiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem, un tiem jānodrošina atbalsts tām nozarēm, kuru darbība pilnībā aizliegta epidemioloģisko nosacījumu dēļ. Savukārt t. s. lokdauna laikā valsts nodrošināja atbalstu visiem uzņēmējiem, kuri bija veikuši nodokļu nomaksu un atbilda MK noteiktiem kritērijiem.
Par to, vai Finanšu ministrija kā īpaši iestājas par azartspēļu nozares atbalstīšanu, FM pārstāvis Aleksis Jarockis atbildi nesniedza, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Līga Meņģelsone “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka azartspēļu nozare kopumā nodarbina lielu skaitu darba ņēmēju, kā arī gada laikā nodokļos un VSAOI nomaksā miljoniem lielas summas, kas arī izskaidro nozares uzņēmumu atrašanos starp lielākajiem algu subsīdiju saņēmējiem. “Būtiski, ka pati nozare ir izdarījusi visu iespējamo, lai azartspēļu pakalpojumu sniegšanu varētu nodrošināt epidemioloģiski drošā režīmā, kā arī vairākkārtīgi vērsusies pie valdības ar lūgumu ļaut atsākt darbību. Ja valstī noteiktie ierobežojumi un drošas darba vides vadlīnijas ir ieviestas un ievērotas, tad nebūtu pamata liegt nozarei strādāt zaļajā režīmā.”
Algu subsīdijas arī atsaka
Līdz janvāra vidum VID arī atteicis atbalsta piešķiršanu 2608 iesniegumiem, kas veido 10,5% no visiem algu subsīdiju pieteikumiem. Parasti atbalsts atteikts, jo ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Ieņēmumu kritumu primāri ietekmējuši paša nodokļu maksātāja darba organizācija un nepietiekams pieprasījums pēc tā sniegtajiem pakalpojumiem. VID uzsver, ka lielais atteikumu skaits liecina par to, ka nodokļu maksātājiem nav viennozīmīgas izpratnes par ieņēmumu samazinājuma saistību ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Ja atbalsts tikšot turpināts arī vēlāk, tad VID rosināšot Ekonomikas ministrijas regulējumā, piemēram, iekļaut kritērijus saimnieciskās darbības ierobežojumu izvērtēšanai vai noteikt konkrētas atbalstāmās nozares. Tas ļautu nodokļu maksātājiem jau iepriekš izvērtēt, vai tiek izpildīti atbalsta saņemšanas nosacījumi.
atbalsts
