Lauksaimniecības biogāzes ražotāji izveido apvienību 0
Lai aktualizētu biogāzes pieaugošo nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”, informē apvienības pārstāve Inese Mauriņa.
Tajā apvienojušies Latvijas vadošie lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāzē pārstrādā jau esošu blakusproduktu, tādu kā kūtsmēsli, augu atliekas un pārtikas atkritumi.
Apvienības biedri ir SIA “Vecsiljāņi”, SIA “Zemturi ZS”, SIA Sprūževa M, AS “Agrofirma Tērvete”, kooperatīvā sabiedrība “Baltijas Dārzeņi”, cūkkopības uzņēmumi SIA “Ulbroka”, SIA “BIOPLUS” un citi uzņēmumi no visas Latvijas.
Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā, kā arī Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, tajā skaitā biometāna, attīstībā.
Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi , lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā.
Tā, piemēram, jau decembrī valdībai jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam.
Kā norāda “Vecsiljāņi” īpašnieks Juris Sprukulis, lauksaimniecības biogāzes ražošana ir efektīvs risinājums klimata pārmaiņu radītajām problēmām, vienlaicīgi tiek ražota pārtika, veicināta nodarbinātība un maksāti nodokļi.
“Mums ir svarīgi, kā šī nozare izskatīsies nākotnē un kāda būs biogāzes loma kā nozīmīgam enerģijas resursam arī Latvijā. Ir svarīgi jau šobrīd runāt par to, kāda ir kopīgā nākotnes vīzija lauksaimniekiem, kā arī tautsaimniecības un vides aizsardzības politikas veidotājiem,” norāda Sprukulis.
Apvienībā arī akcentē, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir noteiktas gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas saistības 2019.-2030.gadam, kur Latvijai līdz 2030.gadam amonjaka emisijas jāsamazina par 20%.
Amonjaka emisiju galvenais cēlonis Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, ir lauksaimnieciskā darbība. Biogāzes stacijās pārstrādāto kūtsmēslu apjoms dod ievērojamu pozitīvu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju samazinājumu. Pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, lauksaimniecības biogāzes stacijām strādājot ar 80% jaudu, tiktu pārstrādāti 900 000 tonnu kūtsmēslu, kas dotu aptuveni 8% amonjaka emisiju samazinājumu lauksaimniecības sektorā.
Saskaņā ar 2017.gada datiem, pateicoties kūtsmēslu pārstrādei biogāzes iekārtās, Latvijā radītās SEG emisijas samazinājās aptuveni par 2,5% no kopējām SEG emisijām lauksaimniecības sektorā. Pēc ekspertu prognozēm, šim apjomam ir tendence pieaugt.
Savukārt biometāna ražošana no biogāzes un tās izmantošana transporta nozarē ir Latvijā vēl neizmantots resurss. Sadarbības veicināšana ar zinātniekiem, lai to attīstītu būs viena no apvienības darbības prioritātēm, kurā ievērojamu potenciālu redz arī Rīgas Tehniskās Universitātes mācībspēki.
RTU vadošā pētniece, eksperte biometāna jomā Kristīne Veģere: “Biogāzes ražošana un biometāna ieguve ir neatņemama cirkulārās ekonomikas sastāvdaļa, ar kuru iespējams nodrošināt vairāku problēmu risināšanu – atkritumu pārstrādi, biodegvielas ražošanu un emisiju samazināšanu. Biometāna ražošanai Latvijā ir liels potenciāls. Pie mums vēl joprojām ir neapzināts liels atkritumu daudzums kā potenciāls biometāna ieguves izejvielām.”
Viņa arī norāda, ka jau ir veiktas pārrunas par potenciālo Latvijā saražotā biometāna noietu Zviedrijā un Somijā, un secinājums – biometānam kā biodegvielai ir augsta nozīme un vērtība ne tikai klimata problēmu risināšanā, bet arī ilgstpējīgā ekonomiskās attīstības programmā. Tāpat RTU pēcdoktorantūras projekta ietvaros tiek strādāts pie uzlabotu materiālu izstrādes, ar mērķi integrēt vēl izdevīgākās biometāna ražošanas tehnoloģijās.”
Apvienības darba grupa arī strādās pie sava priekšlikuma lauksaimniecības biogāzes attīstības stratēģijai nākamajiem septiņiem gadiem, kas kalpos par pamatu dialoga veidošanai ar politikas veidotājiem.
Informācijai.
Biogāze ir gāzveida produkts, kas rodas noārdoties organiskam materiālam mikroorganismu iedarbības un bioķīmisku reakciju rezultātā, bezskābekļa vidē. To var ražot no lauksaimniecības atkritumiem, kūtsmēsliem, pārtikas atkritumiem, notekūdeņu dūņām un augiem. Biogāze ir atjaunojams energoresurss.
Biogāzes sastāvā ir metāns (CH4), oglekļa dioksīds (CO2), kā arī sērūdeņradis (H2S) mazos daudzumos, mitrums un siloksāni. Biogāzi var izmantot kā enerģijas avotu siltumenerģijas, elektroenrģijas vai transporta degvielas ražošanai.
