Kuri ir lielākie Latvijas briežaudzētāji? 6
Anita Upīte, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Vadoties pēc Lauksaimniecības datu centrā (LDC) pieejamiem skaitļiem un dzīvnieku novietņu numerācijas, šķiet, nevajadzētu būt nekādiem sarežģījumiem izveidot Latvijas savvaļas dzīvnieku audzētāju topu. Tomēr situācija nemaz nav tik viennozīmīga.
Mufloni jāmeklē pie aitām
Daudzos tā sauktajos briežu dārzos tiek turēti arī citi savvaļas dzīvnieki, taču tie saimniecības datos pie briežiem neparādās. Piemēram, mufloni tiek pieskaitīti pie aitām, bet sumbri – pie liellopiem. Savukārt līdzās staltbriežiem un dambriežiem tiek minētas arī stirnas, alpakas, lamas un pat abu sugu kamieļi. Tiesa, šo dzīvnieku nav tik daudz, lai to skaits būtiski izmainītu lielāko audzētavu vietu topā.
Tāpat briežu sarakstā katram gadījumam figurē melnastes un baltastes brieži, taču, cik var spriest, ar to audzēšanu Latvijā patlaban nenodarbojas neviens…
Arī mežacūkas līdz ar Āfrikas cūku mēra parādīšanos Latvijā 2014. gadā no dārziem pazudušas, un šķiet, ka šāda situācija saglabāsies vēl vismaz nākamos piecus, ja ne 10 gadus.
Šobrīd LDC briežu sarakstā ir gandrīz 130 savvaļas dzīvnieku novietnes. Taču tajā būs atrodams gan Rīgas zooloģiskais dārzs, gan daudzas privātpersonas, kas ieguvušas atļauju turēt dažas alpakas vai, piemēram, izglābtu stirnēnu… Brieži mīt 111 novietnēs, taču arī to vidū ir daudz tādu, kurās tūristu priekam vai kā mīļdzīvnieki tiek turēti vien daži dzīvnieki.
Ja runājam par briežaudzēšanu jau kā lauksaimniecības nozari, tad pašreiz šai kategorijai varētu atbilst apmēram 89–90 saimniecības. Dažas nodarbojas tikai ar staltbriežu audzēšanu, citas – tikai ar dambriežiem, daudzas – gan ar vieniem, gan otriem, taču veltot lielāku uzmanību vienai no šīm sugām. Kā galvenokārt staltbriežu audzētavas (no 111 briežu novietnēm) patlaban minētas 86 saimniecības, kā vairāk dambriežu – 57. Lai nemulsina kopējais rezultāts – 143, jo, kā jau minēju, daļa saimniecību vienlīdz nodarbojas ar abām šīm sugām un tiek pieskaitītas abiem sarakstiem.
Pēc LCD datiem Latvijā uz 2021. gada 1. jūliju iežogojumos tiek turēts 14121 staltbriedis un 4288 dambrieži (kopā 18409 dzīvnieki).
Ganāmpulki un saimniecības
Ja pievēršas ne tikai LDC novietņu sarakstam, bet ieskatās arī citos internetavotos, kļūst skaidrs, ka bieži vien ar dažādiem ganāmpulku numuriem un pat dažādās SIA īstenībā ir viena saimniecība, kas pieder vieniem un tiem pašiem saimniekiem. Iemesli tam ir visdažādākie. Minēšu dažus:
1) vienkāršākais – daļa ganāmpulka tiek audzēta konvencionāli, daļa – bioloģiski, līdz ar to prasības ir pilnīgi atšķirīgas un vieglāk tos nodalīt arī papīros;
2) var tik atdalīta arī, piemēram, ciltsdarba saimniecība no patēriņam paredzētās daļas, kas bieži vien apvienota ar pārstrādes uzņēmumu;
3) ja papēta tuvāk topa augšgalā esošās saimniecības, tad skaidrs, ka gandrīz visas nodarbojas arī ar viesmīlības biznesu, lauku tūrismu utt., kam piemērotos dzīvniekus un pakalpojumus vieglāk menedžēt atsevisķās naudas plūsmās;
4) tā kā briežaudzētāji, līdzīgi kā pārējie lauksaimnieki, izmanto arī dažādus lauku vides atbalsta instrumentus, tad bieži vien izdevīgāk un pārskatāmāk atdalīt konkrēto atbalstīto saimniecības daļu atsevišķi;
5) briežkopība bieži ir arī ģimenes bizness, tādēļ no sākotnējām saimniecībām mēdz atdalīt daļu pieaugušo ģimenes atvašu patstāvīgas saimniekošanas uzsākšanai, taču nereti pats ganāmpulks fiziski paliek tai pašā teritorijā…
Tātad, lai saprastu, kurš īsti ir lielākais briežaudzētājs Latvijā, ir jāpapēta arī atsevišķu firmu adreses un piederība.
Biedrība, individuālisti un iegūtie topi
Uzdevums būtu samērā vienkāršs, ja visi Latvijas briežaudzētāji būtu apvienojušies vienā organizācijā, kam pieejami visu savu biedru kontakti. Taču tā nebūt nav! 2000. gada 8. martā dibinātā Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija (no 2015. gada – Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija – BLSDAA) apvieno vien apmēram trešo daļu briežaudzētāju.
Tomēr šī trešdaļa apsaimnieko gandrīz pusi – 8605 – visu iežogojumos audzēto briežu. Šī proporcija ir vēl lielāka – pat 62% (jeb divas trešdaļas), ja neņem vērā Latvijas lielāko briežaudzētāju, kurš nav asociācijas biedrs – kurzemnieku Gati Bērziņu ar viņa četriem, kopumā 4500 galvu prāvajiem, ganāmpulkiem.
Ieskatoties briežaudzētavu TOP 20, redzams, ka lauvas tiesa nopietnāko audzētavu arī ir BLSDAA biedri (tabulās ietonētas ailes). Tas tikai apliecina, ka asociācijas 20 gadu darbs, ciltsdarba programmu (staltbriežiem un dambriežiem) izveide un atjaunošana, starptautiskā sadarbība un ikgadējais starptautiskais pasākums Staltbriežu un dambriežu buļļu snieguma un ģenētiskās kvalitātes noteikšana (pasākums šogad notika jau 14. reizi!) ir nesis augļus – izglītojis un apvienojis spēcīgākos Latvijas briežaudzētājus.
Arī no TOP 5 četras saimniecības ir BLSDAA biedri! Visas šajā topā esošās saimniecības nodarbojas ar dzīvnieku selekciju un dzīvu vaislas dzīvnieku tirdzniecību. Visas, izņemot, SIA Purnavu muiža, piedāvā ekotūrisma un viesmīlības pakalpojumus. Ieņēmumi ir arī no gaļas produktu tirdzniecības un komercmedību organizēšanas. Pēdējos gados BLSDAA izstrādāta projekta ietvaros tiek pētīta iespēja piedāvājumu klāstu papildināt ar augstas pievienotās vērtības izejvielām kosmētikas un farmācijas nozarēm.
