Par negodīgas komercprakses pārkāpumiem Latvijā maksimālo soda apmēru grasās dubultot 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par negodīgas komercprakses pārkāpumiem Latvijā maksimālo soda apmēru grasās dubultot.
Šobrīd par pārkāpumiem maksimālais sods ir 100 tūkstoši eiro, bet šo summu plānots palielināt līdz 200 tūkstošiem, to paredz valdībā apstiprinātās izmaiņas Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. Esošais slieksnis nav pārskatīts kopš 2015. gada jūlija.
Šo gadu gaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) secinājis, ka esošā maksimālā soda nauda ir piemērota un bijusi efektīva viegliem vai vidēji smagiem komercprakses pārkāpumiem, kas nemaina patērētāju ekonomisko rīcību un nerada patērētājiem zaudējumus, kas tuvojas 100 tūkstošiem eiro.
Tajā pašā laikā konstatēti gadījumi, kad izmeklēšanas rezultātā iegūtā informācija liecināja, ka pārkāpuma izdarīšanas rezultātā gūtais labums vairākkārt pārsniedza iespējamo piemērojamo soda apmēru.
Kā piemērs minēts gadījums, kad PTAC konstatēja negodīgu komercpraksi saistībā ar neatbilstošu maksātspējas vērtēšanas procedūru un attiecīgi pārmērīgām pagarināšanas maksām. Šajā lietā izmeklēšanas gaitā PTAC noskaidroja, ka negodīgas komercprakses rezultātā patērētājiem tika nodarīti 2,07 miljonu eiro zaudējumi, tajā pašā laikā soda nauda piemērota 90 tūkstoši eiro.
Tāpat tiek minēts gadījums, kad PTAC konstatēja negodīgu komercpraksi saistībā ar pārmērīgām pagarināšanas maksām, un soda nauda šajā gadījumā tika piemērota astoņiem uzņēmumiem – no 3000 eiro līdz 80 000 eiro, savukārt kopējie patērētājiem radītie zaudējumi novērtēti vismaz par 5,23 miljoniem eiro.
Kā vēl vienu piemēru PTAC min gadījumu, kad konstatēta negodīga komercprakse saistībā ar piespiedu zemes nomas maksājumiem, un šajā gadījumā PTAC lēma piemērot naudas sodu 50 tūkstošu eiro, savukārt patērētājiem nodarītie zaudējumi tika novērtēti par 1,36 miljoniem eiro. Līdz ar to paredzēts soda naudu dubultot.
Likumprojekta izstrādātāji vērš uzmanību – sods paredzēts, lai kopumā atturētu no negodīgas komercprakses īstenošanas un šādus gadījumus izskaustu.
Mazinot negodīgas komercprakses praktizētājus, kopumā tiek veicināta godīga komercprakse un godīga konkurence, tādējādi uzlabojot arī uzņēmējdarbības vidi, kas vienlaikus veicina arī dažādas pārrobežu sadarbības.
Vienlaikus grozījumi likumā arī ļaus pārskatīt šobrīd spēkā esošos soda naudas piemērošanas noteikumus. Piemēram, paredzēts par negodīgu komercpraksi piemērot naudas sodu līdz 4% no komercprakses īstenotāja gada apgrozījuma jeb ieņēmumiem no saimnieciskajiem darījumiem līdzšinējo 10% vietā.
Kā galvenajiem parametriem sodu noteikšanā būtu jābūt samērīgumam, vērtējot pašu pārkāpumu un tā sekas, nevis pārkāpēja un cietušo personu nacionālo piederību vai atrašanās valsti, uzskata likumprojekta autori. Pārņemot attiecīgo ES direktīvu uz pārrobežu gadījumiem, bet, vienlaikus saglabājot līdzšinējo nacionālo regulējumu, var veidoties situācija, kurā pārrobežu gadījumos maksimālo sodu varētu piemērot līdz 4% no apgrozījuma, turpretī nacionālo pārkāpumu ietvaros līdz 10% no apgrozījuma.
