Lielāki pabalsti šo neatrisinās, to pierāda Igaunijas piemērs! Par vienu no lielākajām Latvijas problēmām izsakās bijušais Rīgas mērs 0
“Mani ļoti satrauc tie statistikas dati – jau otro gadu ļoti strauji samazinās dzimstība,” TV24 raidījumā “Dr. Apinis” izsakās Jānis Birks, anesteziologs, Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs, Rīgas mērs (2007-2009).
Viņš uzskata, ka šie rādītāji norāda uz to, ka valsts politika ilgstoši nav domājusi par dzimstības nodrošināšanu, par tās veicinošiem politiskiem lēmumiem.
“Īstenībā jau visa tautsaimniecība ļoti ietekmējas no tā, ka samazinās iedzīvotāju skaits. Nevar plānot skolas, jo samazinās skolēnu skaits, tāpat ārstniecības iestādēs samazinās pacientu skaits. Ir jābūt valsts politikai, kas mērķtiecīgi ir vērsta uz to, ka šie jautājumi jāizdiskutē un pieņem,” viņš saka.
Lielāki pabalsti nav tie, kas atrisinās šo problēmu, to pierāda Igaunijas piemērs, nepieciešams dažādu faktoru kopums, arī iespēja sievietēm pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma nepazaudēt darba stāžu, piemēram, attālināta darba iespējas. Arī bērnudārzu rindu problēma un citi iesaistītie faktori jārisina.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvalde “Eurostat” prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, no 2022. līdz 2070.gadam sarūkot par trešdaļu jeb līdz 1,3 miljoniem, liecina informācija, kas atrodama Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas situāciju valstī.
Galvenokārt demogrāfisko situāciju raksturo dzimstības samazināšanās un mūža ilguma palielināšanās. Ziņojumā secināts, ka pašlaik Latvijas demogrāfiskajai situācijai raksturīgs negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Tāpat novērojama vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs kopš 1991.gada – 2021.gadā tas sasniedza augstāko negatīvo rādītāju.
Savukārt migrācijas saldo jeb starpība starp iebraukušo (imigrējošo) un izbraukušo (emigrējošo) iedzīvotāju skaitu ir negatīva jau kopš 1989.gada. Pirms diviem gadiem gan fiksēts pozitīvs migrācijas saldo, ko galvenokārt ietekmēja iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju skaits.
Vienlaikus kopš 1993.gada virs darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars ir lielāks par bērnu un pusaudžu īpatsvaru. Tas nozīmē, ka nākotnē būs mazāks iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā un demogrāfiskās slodzes līmenis pieaugs, secinājusi LM. Ziņojumā norādīts, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazinājumu Latvijā būtiski ir ietekmējusi migrācija, kā rezultātā arī turpmāk palielināsies sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodze vidējā un ilgtermiņā. Tāpēc sagaidāms, ka būtiski pieaugs pieprasījums pēc veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.
Līdztekus arvien straujāk samazinās vēlamā summārā dzimstības koeficienta – 2,1 līdz 2,2 – vērtība. Šis rādītājs, ministrijas ieskatā, nepieciešams “normālai paaudžu nomaiņai”, un kopš 1990.gada Latvijā tas nav sasniegts. Pērn Latvijā piedzima 14 490 bērni, kas ir par 1464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā un par 2930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā, teikts ziņojumā.
Turklāt ministrijas dati liecina, ka Latvijā palielinās gan jaundzimušā mātes, gan tēva vidējais vecums. Mātes vidējais vecums pērn bija 30,4 gadi. Vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, bija 28 gadi, savukārt piedzimstot otrajam bērnam – 31,2 gadi. Pērn visvairāk bērni dzimuši, to tēviem esot 32 gadu vecumā.
Kopumā Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, bērni dzimst mātēm jaunākā vecumā, informē ministrijā. Lai gan dzimušo bērnu skaits samazinās, pēdējos gados palielinās īpatsvars bērniem, kuri dzimst kā trešie vai ceturtie bērni ģimenē.
Tomēr negatīva tendence, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt ekonomisko situāciju, ir fertilajā jeb auglīgajā vecumā esošo sieviešu skaita sarukums. Tā rezultātā var veidoties situācija, ka ekonomiskās izaugsmes periodā kopējais jaundzimušo absolūtais skaits var nepieaugt samazinātā reproduktīvā vecuma sieviešu skaita dēļ.
Pēc “Eurostat” demogrāfisko prognožu pieņēmumiem par dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāju attīstības tendencēm, vīriešu paredzamais mūža ilgums Latvijā 2070.gadā palielināsies līdz 82,5 gadiem, kas ir par 12 gadiem vairāk nekā 2022.gadā prognozētais ilgums. Savukārt sieviešu paredzamais mūža ilgums tādā pašā laika periodā pieaugs no 79,8 līdz 88,4 gadiem.
Sabiedrībai novecojot, nelielam nodarbināto skaitam nāksies nodrošināt pensiju izmaksas lielam pensionāru skaitam, kā arī nodrošināt veselības un ilgtermiņa aprūpes vajadzības. Tādēļ ES līmenī tiek uzsvērta nepieciešamība pēc iespējas pilnīgāk izmantot sava darbaspēka potenciālu, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju novecošanos, un vairotu konkurenci pasaules mērogā, uzsver ministrijā.
LM demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā formulējusi trīs virzienus. Rīcības virzienā plānots rast papildu finansējumu atbalsta pasākumiem bērna ienākšanai ģimenē un ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanai. Ziņojumā norādīts, ka jāpilnveido mājokļa un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība, medicīnas pakalpojumi, kā arī citi fiziski un finansiāli atbalsta instrumenti nodrošināmi līdztekus sociālajam, psiholoģiskajam un informatīvajam atbalstam. Tāpat prioritāte ir uzlabot ekonomiski aktīvo un veselīgo dzīves ilgumu.
Piemēram, daļa priekšlikumu vērsta uz ģimenes vērtību stiprināšanu sabiedrībā. Plānots organizēt vairākas sociālās kampaņas, lai veidotu pozitīvus priekšstatus par ģimenēm ar vairākiem bērniem, popularizējot pārliecību, ka “ģimene ar bērniem rada prieku”. Ministrijas iecere ir “mazināt stereotipus un negatīvo fonu” par bērnu dārdzību, audzināšanas grūtībām, smagām dzemdībām, kā arī nespēju apvienot karjeru, izglītību un labklājību, veidojot lielu ģimeni. Šādas informatīvās kampaņas plānā paredzēts īstenot sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru, taču tam nepieciešams papildu finansējums.
Tāpat ministrija uzsver remigrācijas potenciālu demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, atzīstot, ka nepieciešams nodrošināt informatīvu atbalstu un aktīvu sadarbību ar diasporu. Līdz šim Latvijā dominējoši bijuši ekonomiskie emigrācijas motīvi, kas norāda uz iedzīvotāju neapmierinātību ar ienākumiem, sadzīves apstākļiem, darba vidi, tādējādi būtu svarīgi valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas mazināšanu, kā arī remigrāciju veicinošu pasākumu īstenošanu, uzsver LM.
