Lielākās slimnīcas zaudējumi – pašu un valsts radītie 0
Valsts kontroles (VK) revidenti ir pabeiguši apjomīgu saimnieciskās darbības revīziju par laika posmu no 2011. līdz 2016. gadam lielākajā valsts ārstniecības iestādē – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Šī revīzija apliecina, ka slimnīcai ir ievērojamas finansiālas problēmas ne tikai tāpēc, ka valsts piešķirtais finansējums medicīnai ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā, bet arī tāpēc, ka vadība nav spējusi lietderīgi apsaimniekot vairāk nekā 90 miljonus eiro šīs daudzprofilu slimnīcas apgrozāmo līdzekļu. Ņemot vērā gan niecīgo valsts finansējumu, gan arī valdes neprasmīgo rīcību, 2015. gada nogalē slimnīcas parāds sasniedzis 28 miljonus eiro.
Nevienai valsts un pašvaldību slimnīcai jau sen neklājas viegli, taču ārstniecības iestādes kaut kā cenšas sabalansēt savus izdevumus ar ienākumiem. Pat P. Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai ir izdevies izkulties no zaudējumiem, bet RAKUS zaudējumi kopš VK revīzijas ir sarukuši tikai par niecīgu daļu. Tiesa, jāņem vērā, ka šī ir lielākā daudzprofilu slimnīca un vienīgā, kur pieejama specializēta palīdzība mikroķirurģijā, politraumu profilā, apdegumu un apsaldējumu, kā arī citu smagu veselības problēmu ārstēšanā. Jāņem vērā arī tas, ka 2011. gadā toreizējā veselības ministre Ingrīda Circene krīzes iespaidā panāca, ka tiek izlīdzināti universitāšu un reģionālo slimnīcu tarifi tiem pakalpojumiem, kas nav augsti specializēti jeb terciāri. Arī to pacientu ārstēšana, kam bija nepieciešami augsti specializēti pakalpojumi, izmaksāja 10 un pat 15 reižu vairāk nekā valsts noteiktais tarifs. Taču no 2015. gada Rīgas Austrumu slimnīcā tika ieviests jauns finansēšanas modelis – samaksa par diagnožu ārstēšanu. Tas gan nenozīmē, ka slimnīcai tiek samaksāts tik, cik pakalpojums reāli izmaksā, tomēr būtu aplam apgalvot, ka nav sarukusi starpība starp faktisko samaksu un reālajām izmaksām. Nacionālā veselības dienesta interneta mājas lapā var uzzināt, ka, piemēram, par viena pacienta ārstēšanu stacionārā, kas guvis apdegumus, valsts samaksā 3200 eiro, par apsaldējumu ārstēšanu – 2000 eiro, par izgulējumu ārstēšanu 13 000 eiro… Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga gan apgalvo, ka slimnīcai katrs pacients izmaksā par 150 līdz 170 eiro vairāk, nekā noteikusi valsts.
VK skatījumā viens no cēloņiem, kāpēc slimnīcai nav izdevies sasniegt izvirzītos mērķus, ir nepietiekami objektīvs faktiskās situācijas novērtējums, līdz ar to slimnīcas plānošanas dokumenti esot sagatavoti pārāk optimistiski, nepietiekami izvērtējot esošo situāciju. Revīzijā, pārbaudot, vai Austrumu slimnīcas vadība ir rīkojusies lietderīgi ar resursiem, konstatēta vadības nepietiekami aktīva rīcība vai nepārdomāti pieņemti lēmumi, kas būtiski ietekmējuši slimnīcas finanšu rezultātus. Revīzijā atklājies, ka, piemēram, vairāk nekā puse telpu netiek izmantotas ārstniecības procesa nodrošināšanai un nelietderīgi to uzturēšanai gadā tiekot iztērēti vismaz 115 tūkstoši eiro. Arī kavēšanās pieņemt stratēģisku lēmumu par stacionāra “Linezers” izmantošanu palielinās slimnīcas zaudējumus vēl par 200 tūkstošiem eiro gadā. Būtiski zaudējumi – vismaz 424 tūkstoši eiro – radušies, jo lielākais Baltijā operāciju bloks, kā arī Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnika sākti izmantot tikai gadu pēc to rekonstrukcijas, jo telpas nebija aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām. Slimnīca nav arī pietiekami aktīvi meklējusi iespējas palielināt laboratorisko iekārtu noslodzi, jo šobrīd tā nepārsniedz 60 procentus. VK revidentu ieskatā laboratorisko iekārtu un personāla potenciāls ļauj noslodzi palielināt, neturpinot finansiālā ziņā neizdevīgu sadarbību ar ārpakalpojuma sniedzēju, bet gan pašiem veidot laboratoriskos izmeklējumus arī slimnīcas stacionāros “Biķernieki” un “Linezers”. Pārmetumi slimnīcas vadībai izskan arī par to, ka slimnīca ārpakalpojumā iegādājusies mikroķirurģijas pakalpojumus, kaut gan tai bijuši speciālisti. Pēc norēķiniem ar ārpakalpojuma sniedzēju slimnīcas rīcībā atlikusī tarifa daļa pat nesedzot slimnīcas izmaksas par pakalpojuma nodrošināšanu. Pēc VK aplēsēm, Austrumu slimnīcas zaudējumi par mikroķirurģijas pakalpojumu nodrošināšanu divu gadu laikā sasnieguši vismaz 379 tūkstošus eiro. Veselības ministrijā noskaidroju, ka tiek plānots palielināt konkurenci mikroķirurģijas jomā, jo patlaban rezidentūrā šo specialitāti apgūst viens topošais ārsts un katru nākamo gadu tiek plānots finansējums vēl papildu rezidentu vietām, lai publiskais sektors nepaliktu bez šiem speciālistiem.
Revidenti ir izanalizējuši kardioloģijas nodaļas darbinieku noslodzi un konstatējuši, ka apmaksātā darba slodze ir divreiz lielāka nekā faktiski paveiktais darbs pēc valsts noteiktā tarifa. Nodaļas vadītāja vidējā darba samaksa par slodzi ir 3980 eiro, kardiologa – 2650 eiro, medicīnas māsas – 1290 eiro, bet māsu palīgu un sanitāru – 540 eiro. Atgādināšu, ka Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību ir norādīts, ka ārsta darba slodzes bāzes likme ir 859 eiro, bet par šādu samaksu ārstus ir grūti noturēt valsts klīnikās, tāpēc slimnīcas vadība ir spiesta maksāt vairāk no saviem līdzekļiem.
Rīgas Austrumu slimnīcas valde, nojaušot, ka VK revīzijas ziņojums nebūs patīkams, ir pasūtījusi savu auditu par saimnieciskās darbības rezultātiem starptautiskajai auditorfirmai “Deloitte”. Tās atzinums, kas publicēts 2016. gada februārī, ir pretējs VK konstatētajam. Starptautiskie auditori norādījuši, ka Austrumu slimnīca regulāri un metodiski veic efektivitātes uzlabošanas darbības, kuru ekonomiskais efekts 2014. gadā sasniedzis 1,6 miljonus eiro, un prognozēts, ka 2015. un 2016. gadā tas veidos attiecīgi 2,8 miljonus eiro un 4,1 miljonu eiro, bet kopumā līdz 2016. gadam – aptuveni 9 miljonus eiro izmaksu ietaupījumu. Atzinumā var izlasīt, ka 2015. gadā vislielāko ekonomisko efektu snieguši strukturālās reorganizācijas pasākumi (1,3 miljoni eiro) un pāreja uz ārpakalpojumiem jomās, kuras nav raksturīgas ārstniecības iestādēm (1,2 miljoni eiro). Pretēji šim atzinumam VK norādījusi, ka, piemēram, par telpu uzkopšanu ārpakalpojumā slimnīca ir pārmaksājusi vismaz 32 tūkstošus eiro, bet par ēdināšanu ārpakalpojumā slimnīcas zaudējumi sasnieguši 1,3 miljonus eiro.
VM valsts sekretārs Kārlis Ketners, kurš ir slimnīcas kapitāldaļu turētājs, pastāstīja, ka ministrija tomēr par pamatu ņem VK ziņojumu, jo VM katru ceturksni uzrauga RAKUS ienākumus un izdevumus un ir pārliecinājusies, ka revidentu ziņojums ir objektīvs. Valsts sekretārs sacīja, ka slimnīcai tiek meklēti divi valdes locekļi un ka konkursā ir pieteikušies tikai divi kandidāti. Viņa vērtējums par rezultātu esot piesardzīgi optimistisks – ja neizdosies atrast piemērotus kandidātus, tad ministrija būs spiesta izmantot personāla atlases firmas pakalpojumus.
