Stabilie graudaudzētāji 10
Otrs lielākais LAD naudas saņēmējs pērn bijis kooperatīvs “Latraps” – 2,5 miljoni eiro. “Latraps” 2014. gadā pabeidza divus lielus projektus – iesalnīcu un miežu pirmapstrādes līniju, kas arī ir galvenais iemesls LAD veiktajām izmaksām. Gan iesalnīca, gan graudu apstrādes līnijas ļauj pievienot papildu vērtību Latvijas graudiem. “Latrapa” vadītājs Edgars Ruža apstiprina, ka kooperatīvs arī turpmāk strādās šajā virzienā, jo Latvijā pēdējos gados tiek izaudzēts vairāk graudu, nekā spējam apstrādāt. “Pašlaik būvējam graudu pirmapstrādes līniju Aizkrauklē, savukārt Bauskā un Jaunpagastā paplašināmies. Arī 2016. gadā plānojam strādāt šajā virzienā, lai palielinātu graudu pirmapstrādes līniju jaudas. Piemēram, pēdējos gados visvairāk biedru nācis klāt no Latgales. Tas ir saistīts ar graudu pirmapstrādes vietu izbūvi, kas ap šīm teritorijām pulcē biedrus. Attīstība notiek arī Kurzemē,” stāsta E. Ruža. Savukārt ārvalstu kapitāla SIA “Artis JP” pērn saņēmusi 1,3 miljonus eiro lielu atbalstu. Pērn uzņēmums iegādājies jaunu tehniku un uzbūvējis jaunu graudu kalti, “Latvijas Avīze” uzzināja uzņēmumā.
Jau vēstīts, ka graudkopība ir segments, kas sevi parāda kā progresīvu, augošu un varošu nozari. Visi “Latvijas Avīzes” aptaujātie saimnieki atzīst, ka ES un valsts finansējums ir ļoti nozīmīgs Latvijas uzņēmumiem un saimniecībām. Tas uzlabo konkurētspēju, jo Latvijas uzņēmējiem nav pietiekamu kapitāluzkrājumu, mums nepietiek savu resursu, kas arī ietekmē iespējas aizņemties bankās. Ja nebūtu šī Eiropas un valsts līdzfinansējuma, saimniecību attīstība notiktu daudz lēnāk. Turklāt jāņem vērā, ka Eiropas atbalsts Latvijas zemniekiem ir daudz mazāks nekā citās savienības valstīs.
