Bēg no cūkām 10
Daudz bēdīgāka aina paveras cūkkopības nozarē. 2014. gadā 1,6 miljonus eiro no LAD saņēmusi SIA “Cirmas bekons”, un tās ir kompensācijas par tirdzniecības traucējumiem, kuri radušies Āfrikas cūku mēra dēļ, jo SIA atradās cūku mēra skartajā teritorijā. No investīciju viedokļa – cūkkopībā iestājies klusuma periods.
Jaunajā plānošanas periodā LAD nopietnus investīciju projektu pieteikumus nav saņēmis. Daudzi cūkkopji pat apsverot iespēju pārstrukturēt ražošanu uz gaļas liellopu, tītaru, aitu utt. audzēšanu. Šīm nozarēm vairāk pievēršas arī jaunie lauksaimnieki, jo piena lopkopībā, graudkopībā jaunajiem ir grūti iespraukties. Pozitīvi lielāko atbalsta maksājumu saņēmēju topā sevi piesaka Latvijas zivsaimnieki, piemēram, SIA “Mottra” un zivsaimnieku apvienības, kuras savu biedru interesēs attīsta saldētavu tīklu ostās, zivju pirmapstrādi, izkraušanu, šķirošanu.
“Patīkami, ka attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un pārstrāde,” uzsver LAD direktore. Tieši ar bioloģiskajiem produktiem Latvija varētu būt interesanta ārvalstu tirgos. Tāpēc šajā virzienā, ar augstāku līdzfinansējuma likmi un prioritāti, jau kopš iepriekšējā plānošanas perioda beigām mērķtiecīgi tiek virzīti investīciju projekti. Tomēr, nozarēm attīstoties, atklājas arī dažādi “interesanti” gadījumi.
Šā gada februārī portāls “pietiek.com” rakstīja par iespējamu krāpšanos ar Eiropas fondu un valsts līdzfinansējuma naudām, kurā iesaistītas divas sabiedrības: Latvijas Aitu audzētāju asociācija un Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Abas sabiedrības kopā no Latvijas valsts par savas produkcijas reklāmas kampaņām vēlējās saņemt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro, neskaitot Eiropas un pašu līdzfinansējumu. Abas kampaņas tika noraidītas. Tomēr LAD TOP 100 uzņēmumu atlase parāda, ka jau 2014. gadā Latvijas Aitu audzētāju asociācija ir tikusi pie ievērojama finansējuma – 624,4 tūkstošiem eiro. Biedrības pārskats par 2014. gadu sniedz samērā skopu informāciju par tās darbību: asociācijā (vidēji) strādā 13 darbinieki, biedru naudās saņemti 5,4 tūkstoši eiro, ir saņemtas dotācijas 284,2 tūkstoši eiro, kopā ieņēmumi 2014. gadā bijuši gandrīz 327 tūkstoši. No LAD saņemtos 624,4 tūkstošus eiro tā arī neizdodas pārskatā atrast. “Jāskatās, kā grāmatvedībā tas tiek fiksēts. Uz šo jautājumu vislabāk spētu atbildēt grāmatvede. Domāju, ka tas saistīts ar to, ka tā nauda ienāk un aiziet saimniekiem. Tās ir izmaksātās naudas saimniekiem,” skaidro asociācijas vadītājs Arnis Ginters. Finansējums tiekot saņemts par selekcijas darbu. “Ja skatāmies gan pēc dzīvnieku skaita, gan to kvalitātes, [aitkopībā] viss iet uz augšu. Nozarei ir perspektīva,” tā viņš.
Savukārt nozare, kurā jau sen kā nav bijuši labie laiki un arī nākotne nesolās būt rožaina, ir dārzeņu audzētāji. KS “Baltijas dārzeņi” pērn no LAD saņēmuši 630 tūkst. eiro. KS izpilddirektors Jānis Bušs skaidro, ka “Baltijas dārzeņi” var startēt LAD programmās kā kooperatīvā sabiedrība, kas guvusi ražotāju organizācijas statusu, un programmā “Skolas auglis”. “Kā ražotāju organizācijai mums noteikti limiti, procenti no atzīto produktu apgrozījuma, ko varam investēt, un noteikts, kādos pamatlīdzekļos, iekārtās varam ieguldīt. Piemēram, varam investēt atzīto produktu pirmapstrādē. Slikti, ka tā programma neatbalsta transporta iegādi, dārzeņu pārstrādi. Tas atbalsts ir citās programmās, bet tur kooperatīvās sabiedrības nedrīkst startēt. Esam apdalīti, un apjoms ir mazs attiecībā pret to, ko varētu un gribētu apgūt un investēt attīstībā,” stāsta J. Bušs. Dārzeņu un kartupeļu cenas pa daudziem gadiem ir mainījušās minimāli, kaut elektrības, darbaspēka izmaksas cēlušās. Faktiski nozare atrodoties uz būt vai nebūt robežas.
