Turpina celt piena fermas 10
Pērn visvairāk naudas LAD izmaksājis vietējai piena lopkopības zemnieku saimniecībai “Pilslejas” – 2,5 miljonus eiro, kas ieguldīta modernā kūtī un Latvijā pēdējā apstiprinātā biogāzes stacijas projektā. “2014. gadā mēs realizējām kopumā divus lielus investīciju projektus. Esam tikuši pie jaunām ēkām, diemžēl piena lopkopībai smagākajā brīdī. Otrs projekts ir biogāzes stacija, kas ļauj mums pārstrādāt kūtsmēslus un ievērojami mazināt smakas,” stāsta “Pilsleju” saimnieks Uldis Krievārs. Viņš atzīst, ka bez Eiropas un LAD atbalsta saimniecības modernizācija nebūtu bijusi iespējama. Projektiem bijis nepieciešams arī pašu līdzfinansējums, un šobrīd kredītsaistības smagi gulstas uz lauksaimnieka pleciem, jo piena iepirkuma cenas ir zem produkta pašizmaksas. “Iespējams, šobrīd piedzīvojam smagāko punktu, jo līdz ar piena kvotu izbeigšanos piena nozarē valda nepamatotas gaidas no piena iepircēju, pārstrādātāju puses uz lēta piena plūdiem. Piena cenu kritums vērojams visā Eiropā, un viss liecina, ka uz rudens pusi lietām vajadzētu atgriezties normālās sliedēs,” prognozē U. Krievārs.
Saimniecībā ir 660 slaucamas govis, un “Pilslejas” pazīstamas ar labiem rādītājiem, z/s pārraudzības izslaukums ir 12,1 tūkstotis kg no govs 2013./14. gadā, kas, pēc saimnieka vārdiem, krīzē palīdzējis izdzīvot. “Esam rēķinājuši, kā būtu, ja mazāk barotu govis ar dārgajām iepirktajām izejvielām – soju, rapsi. Secinājām, ka, samazinoties izslaukumiem, ekonomiskie zaudējumi būtu vēl lielāki arī pie pašreizējām zemajām piena cenām,” tā z/s “Pilslejas” saimnieks.
Piena ražošanā notiek lielas izmaiņas, Latviju skar gan Krievijas embargo, gan piena kvotu atlaišana. “No LAD puses neredzam, ka piena lopkopībā situācija būtu dramatiska. Pirmajā lauku saimniecību modernizācijas pieteikšanās kārtā (2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periods) iesniegti vairāk nekā 100 piena fermu rekonstrukcijas projektu, bet jaunas piena fermas iecerējuši būvēt ap desmit saimnieku,” stāsta A. Vītola-Helviga.
