Lielākās ieguvējas būs partijas ar mazāko atbalstu! Kāpēc pašreizējā Eiroparlamenta vēlēšanu sistēma ir “ačgārna” 129
No pašreizējās EP deputātu mandātu aprēķināšanas sistēmas Latvijā vairāk iegūst partijas ar mazāku politisko atbalstu, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš.
Viņš aicināja apskatīt 2019.gada EP vēlēšanu Latvijā rezultātus.
Partija “Latvijas Krievu savienība”, kura vēlēšanās saņēma 29 546 balsis, tika pie viena mandāta, savukārt “Jaunā vienotība”, kas vēlēšanās saņēma 124 193 balsis, tika pie diviem mandātiem.
“Šādi rezultāti ir grūti paskaidrojumi. Patlaban izskatās, ka arī šoreiz varētu būt ļoti līdzīgi. Manuprāt, pašreizējā mandātu aprēķināšanas sistēma nāk par labu partijām, kurām ir mazāks politiskais atbalsts un mazliet sagroza proporcionalitāti, kāda ir vēlēšanu ideja,” teica biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents.
Viņaprāt, pēc šīm vēlēšanām jānotiek nopietnām diskusijām, iespējams, pat jāpārskata mandātu aprēķināšanas sistēma. Gobiņš norādīja, ka šādu sistēmu, kādu izmanto Latvija, izmanto arī Vācija, kas ir liela valsts un riski nav gluži tik lieli, kādi tie ir Latvijā, savukārt
Zviedrijā darbojas mazliet pārveidota Latvijas sistēmas – pārējās ES dalībvalstis izmanto divus citus modeļus.
Lūgts skaidrot, kāda Latvijā ir kārtība, kā deputāti tiek ievēlēti EP un kā tiek piešķirtas deputātu vietas EP, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs aģentūrai LETA norādīja, ka deputātu vietu sadali pa kandidātu sarakstiem nosaka EP vēlēšanu likuma 44.pants, savukārt 45.pants nosaka kārtību, kā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita.
Viņš skaidroja, ka vietu sadalījums notiek vairākos posmos. Pirmkārt, kandidātu saraksti, kas dabūjuši mazāk par 5% no derīgām vēlēšanu aploksnēm, EP vietu sadalē nepiedalās. Otrkārt, lai EP vēlēšanās kandidātu saraksts iegūtu divas vietas, vajag trīs reizes vairāk balsu nekā viena mandāta dabūšanai.
“Ievērojot to, cik deputātu ievēlē, aptuvenie skaitļi ir tādi, ka pirmā mandāta dabūšanai vajag aptuveni 5% balsu. Precīzs vietu sadalījums būs atkarīgs no precīzā partiju balsu sadalījuma, ko varēs uzzināt tikai pēc balsu saskaitīšanas,” sacīja CVK sekretārs.
Viņš turpināja, ka otrajai deputāta vietai vajag trīs reizes vairāk, tātad aptuveni 15%.
Savukārt, ja runā par trešo deputāta vietu, tad, lai to iegūtu, vajag piecas reizes vairāk balsu nekā vienam mandātam, tātad aptuveni 25% balsu.
Eglājs atzīmēja, ka EP vēlēšanu likuma 44.panta otrās daļas 2.punktā norādīts, ka par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu.
CVK sekretārs norādīja, ka praktiski tas nozīmē, ka 5% pārvarējušo partiju balsu skaita dala ar 1, 3, 5, 7, tādējādi iegūstot dalījumus par visām partijām, ko sarindo kopīgā dilstošā secībā un atzīmē deviņus lielākos dalījumus. Pie pirmā mandāta tiek tā partija, kas dabūjusi visvairāk balsu. Nākamajā posmā šīs partijas gūto balsu skaitu dala ar 3, iegūst dalījumu un salīdzina to ar otras lielākās partiju balsu skaitu, lai noteiktu, kurš ir nākamā, otrā mandāta saņēmējs. Tā secīgi tiek piešķirtas vietas Eiropas Parlamentā.
Viņš atzīmēja, ka saraksta iekšienē deputāta vietu piešķiršanas secību nosaka kandidātu gūto plusu un svītrojumu skaita starpība – kam tā starpība ir vislabākā, tie galīgajā sarakstā ir augstāk. Partijas dotai secībai kandidātu sarakstā ir nozīme tikai un vienīgi tad, ja kādiem kandidātiem plusu un svītrojumu starpība ir vienāda. Tad šos kandidātus liek partijas dotajā secībā. CVK sekretārs skaidroja, ka EP vēlēšanās nodod tik daudz balsu, ka varbūtība plusu un svītrojumu starpībai precīzi sakrist ir ļoti zema.
