829 000 eiro gadā! Kuros uzņēmumos šobrīd ir lielākās algas? 69
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Avīzei” analizējot valsts kapitālsabiedrību amatpersonu (valdes un padomes locekļu) ikgadējās ienākumu deklarācijas un noskaidrojot, kuras amatpersonas ieņem visvairāk amatu (gan valsts kapitālsabiedrībās, gan privātajos uzņēmumos), aplūkojām arī šo amatpersonu ienākumus, parādus, uzkrājumus un aizdevumus.
“Latvijas Avīzes” 2. septembra numurā publikācijā “Amatu rekordisti: “Visu var savienot!”” rakstījām par tiem uzņēmējiem, kam visvairāk dažādu amatu, bet 6. septembra numurā publikācijā “Valsts uzņēmumu vadītāji: krājēji, parādnieki, aizdevēji” vēstījām par amatpersonām, kuras uzkrājušas, aizdevušas visvairāk un iekrājušas lielākos parādus.
Raugoties uz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu ienākumu sadaļu un veidojot desmit lielāko algu saņēmēju sarakstu, būtībā iznāk pievērsties vien trīs kompāniju valdēm –
“Air Baltic”, “Tet” un “Latvenergo”. Šo uzņēmumu vadītāji saņem ievērojami vairāk nekā amatpersonas citās valsts kapitālsabiedrībās.
Bez pārsteigumiem – 2021. gadā lielāko algu starp visu valsts kapitālsabiedrību valdēs strādājošajiem saņēma AS “Air Baltic Corporation” šefs Martins Gauss. Pēc apmēram 500 000 eiro krituma 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, Gausam alga atkal sākusi kāpt, jau pārsniedzot 800 tūkstošus. Pirms kovida pandēmijas Gausa alga vairākus gadus pārsniedza 1,1 miljonu eiro.
Pandēmijas laikā Gauss paziņoja, ka no aprīļa līdz brīdim, kad lidsabiedrība atkal varēs atsākt regulāros lidojumus, atteiksies no algas. Skaidri redzams, ka Gauss arī pandēmijas laikā dzīvojis labi, taču pandēmija jebkurā gadījumā “Air Baltic” valdes priekšsēdētājam “izmaksājusi” vismaz pusmiljonu eiro. Veicot vieglus aprēķinus, redzam, ka Gauss 2021. gadā mēnesī saņēmis nepilnus 70 tūkstošus eiro.
Arī lielāko pelnītāju 2. un 3. vietas īpašnieki pārstāv nacionālo lidsabiedrību. Tie ir valdes locekļi Vitolds Jakovļevs un Pauls Cālītis.
Jakovļevs pērn nopelnīja par apmēram 50 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2020. gadā, bet Cālīša alga gandrīz nav mainījusies.
Otrs lielo algu izmaksātājs – telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums “Tet”
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks pērn nopelnījis mazliet mazāk par Paulu Cālīti, bet Tatarčuks ir pēdējais no valdes locekļiem, kas gadā no valsts kapitālsabiedrības saņēmis virs 200 000 eiro. Tatarčuku par pilntiesīgu “Tet” valdes priekšsēdētāju iecēla vien pagājušā gada vasarā, bet kopš 2020. gada viņš bija valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.
Tāpat lielas algas pērn saņēma vēl trīs “Tet” valdes locekļi – Ingrīda Rone, Gints Bukovskis un Dmitrijs Ņikitins. Rones un Bukovska algas pieauga par apmēram 10 000 eiro, pārsniedzot 170 tūkstošus. Vien Ņikitinam nav zināms 2020. gada atalgojums, jo par valdes locekli viņu iecēla tikai pagājušā gada novembrī. Līdz tam viņš bija “Tet” galvenais tehnoloģiju vadītājs (CTO), šajā amatā viņš arī nopelnīja lielāko daļu sava atalgojuma.
Domājams, ka lielo algu saņēmēju rindas 2022. vai 2023. gadā papildinās vēl divi “Tet” valdes locekļi – Alla Krūmiņa un Sergejs Kostjučenko, kuri darbu sāka šā gada aprīlī.
Trešā dāsnākā lielo algu maksātāja valdei 2021. gadā – AS “Latvenergo”
Līdz pagājušā gada novembrim valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma Guntars Baļčūns, viņš saņēma gandrīz 200 000 eiro. Tagad viņš ieņem valdes locekļa amatu. Tāpat kā Kaspars Cikmačs, kurš pērn saņēma 174 tūkstošus eiro. Abiem algas palielinājušās salīdzinājumā ar atalgojumu 2020. gadā.
2022. gada lielo algu saņēmēju rindas, visticamāk, papildinās jaunais “Latvenergo” vadītājs Mārtiņš Čakste, kā arī valdes locekļi Harijs Teteris un Dmitrijs Juskovecs, kuri darbu sāka 2021. gada novembrī.
Vēl starp desmit pelnošākajām valsts kapitālsabiedrību amatpersonām iekļuvis AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, kurš pērn saņēma 157 tūkstošus eiro, turklāt gada laikā viņam alga teju nav mainījusies. Viņš ir vienīgā amatpersona, kura desmitniekā nepārstāv nosaukto valsts kapitālsabiedrību “lielo trijnieku”.
Kopumā vairāk nekā 100 tūkstošus eiro 2021. gadā dažādās valsts kapitālsabiedrībās nopelnīja 34 valdes locekļi. Domājams, ka 2022. gadā skaitlis būs lielāks, jo 2021. gadā amatā stājās ievērojams skaits jaunu valdes locekļu, kuri pirmo amatpersonas deklarāciju iesniegs vien nākamgad.
Latvijā kopumā 75 valsts kapitālsabiedrībās, kurās valstij kapitāldaļu īpatsvars ir lielāks par 50%, nodarbināti 159 valdes locekļi un 84 padomes locekļi. Arī starp padomju locekļiem lielāko algu pērn saņēma “Air Baltic” padomes priekšsēdētājs Nikolajs Sigurds Bulmanis, kurš gadā nopelnīja 54 tūkstošus eiro.
Neviena cita padomes locekļa alga citā valsts kapitālsabiedrībā nepārsniedza 40 tūkstošus eiro, lielākajai daļai saņemot apmēram 30 000 eiro.
