Lielākas algas, bet arī lielākas cenas 8
Uzņēmēju noskaņojuma pētījuma “Citadele Index” jaunāko datu publicēšana rada divējādu iespaidu – no vienas puses, uzņēmēju noskaņojums jau vairāk kā gadu Latvijā ir optimistisks, no otras – arvien vairāk uzņēmēju, īpaši reģionos, saskata draudus, kas varētu izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu – īpaši darbaspēka trūkumu un pārāk straujo darba algu pieaugumu.
Kokapstrādes uzņēmums “Marko KEA” pagājušajā gadā nodokļos ir samaksājis 2,3 miljonus eiro un gatavs maksāt vēl, diskusijā “Citadele Index” publiskošanas reizē stāstīja uzņēmuma vadītājs Māris Peilāns, taču baidās, ka valdības nostāja pret lētā darbaspēka ievešanu var apturēt tālāko uzņēmuma izaugsmi. “Mēs četrus mēnešus strādājam, lai varētu piesaistīt darbiniekus no Ukrainas, bet politiskais uzstādījums to liedz. Latvijā cilvēki ir gatavi strādāt, bet ne primitīvus roku darbus, tāpēc mums ir nepieciešami viesstrādnieki, kuri būtu gatavi šādus darīt,” teica Peilāns. Šī diskusijas frāze raksturo pieaugošās uzņēmēju problēmas un briestošo konfliktu ar valdošo koalīciju. Uzņēmējiem nepieciešams lēts darbaspēks, bet valdība gatava atļaut tikai augsti kvalificētu darbinieku ievešanu.
Šajā diskusijā ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu izskanēja, ka darbaspēka problēmu izdosies atrisināt vien tad, kad vidējā alga Latvijā sasniegs 1440 eiro, kas atbilst Vācijas minimālajai algai. Ekonomikas ministrs domā, ka tad Latvijā sāks aktīvi atgriezties iedzīvotāji no Īrijas, Lielbritānijas un Vācijas.
Par to liecinot, ka jau 2017. gadā Igaunijā, sasniedzot vidējo algu visā valstī 1200 eiro mēnesī, ir izdevies panākt, ka atpakaļ atgriezušos igauņu skaits nedaudz pārsniedz aizbraucēju skaitu.
Latvijā šādas Igaunijas līmeņa vidējās algas šobrīd ir Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Jāpiezīmē, ka minēto 1440 eiro vidējās algas robežu pie pašreizējā algu pieauguma tempa Latvija sasniegs piecu līdz sešu gadu laikā.
Neskatoties uz darbinieku problēmu, kopējais uzņēmēju noskaņojuma indekss Latvijā ir 51,47, neliels pieaugums salīdzinājumā ar 51,34 pirms trim mēnešiem. Jāatzīmē, ka indeksa vērtība virs 50 nozīmē optimistisku noskaņojumu, bet zem 50 – pesimistisku. Tomēr līdz pirmskrīzes laika uzņēmēju noskaņojuma visaugstākajam punktam – 2008. gada pirmajā ceturksnī sasniegtajam indeksa rādījumam 61,12 – vēl tāls ceļš ejams. Vienlaikus ar kopējo pozitīvo noskaņojumu pēdējā ceturkšņa laikā ir pasliktinājies uzņēmēju viedoklis par kopējo ekonomisko situāciju.
Interesantākā “Citadele Index” daļa saistīta ar uzņēmēju bažām, un tās saistītas ar darbaspēka problēmām, konkrēti – darba algu pieaugumu un darbaspēka trūkumu. Darba algu pieaugums Latvijā, salīdzinot ar analogu periodu pirms gada, ir 8% un turpina palielināties. Līdzīgas tendences ir arī Igaunijā un Lietuvā.
Puse uzņēmēju algas nepalielinās
Vienlaikus vairāk nekā puse uzņēmēju (52%) pauž pārliecību, ka viņu uzņēmumā darba alga šogad nemainīsies, attiecīgi 16 un 19 procenti uzņēmēju domā, ka alga pieaugs vairāk nekā 5% vai mazāk nekā 5% šogad. Tas nozīmē, ka reālais algu pieaugums valstī gandrīz divas reizes apsteidz uzņēmēju plānus algu palielināšanā un uzņēmēji būs spiesti savus plānus koriģēt un censties šo pieaugumu kompensēt ar cenu pieaugumu – tā uzskata vairāk nekā puse no aptaujātajiem (51,8%) – vai peļņas samazinājumu (tā domā 60%).
Jāatzīmē, ka būtiskākie darba algas palielinājumi šogad plānoti vidējos (50 – 249 darbinieki) un lielajos (vairāk nekā 500 darbinieku) uzņēmumos – trešdaļa vidējo uzņēmumu plāno algu palielinājumu līdz 5%, bet vēl otra trešdaļa – lielāku nekā 5%. Savukārt 16% lielo uzņēmumu plāno algu pieaugumu vairāk nekā par 5%, bet 33% – līdz 5%.
Algu palielinājumu čempioni, saskaņā ar šīm prognozēm, būs Rīga, Pierīga un Zemgale, vismazākie algu pieaugumi plānoti Vidzemē un Kurzemē. Par svarīgu faktu varētu uzskatīt arī to, ka puse – 49,9% – uzņēmēju saka, ka var atļauties maksāt lielākas algas, jo veiktas investīcijas attīstībā un uzņēmumu produktivitātē – runa ir gan par tehnoloģijām, gan darbinieku apmācību.
Apdraudējumu, kas saistīts ar algu pieaugumu, visasāk izjūt tirgotāji un ražotāji – 32% tirgotāju un 27% ražotāju uzskata, ka algu pieaugums apdraud tālāko uzņēmuma eksistenci. Pakalpojumu nozarē tādu ir tikai 19%, bet būvniecībā – tikai 7%. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka tieši būvniecībā ir visvieglāk pārlikt algu pieauguma radīto sadārdzinājumu uz pircēja pleciem, jo konkurence ir būtiski zemāka. Jāatzīmē, ka visbažīgākie par savu nākotni ir Zemgales un Latgales uzņēmēji – attiecīgi 38 un 35% uzskata, ka algu kāpums apdraud uzņēmuma pastāvēšanu nākotnē. Lielākie optimisti dzīvo Pierīgā – tikai 16% uzņēmēju šeit algu pieaugumā saskata eksistenciālus draudus.
Mazie uzņēmēji kļūst optimistiskāki
Tomēr kopējais uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs. Visoptimistiskākie Latvijā šobrīd ir rūpnieki, tiem seko tirgotāji un dažādu pakalpojumu sniedzēji – 51 – 53% no šiem uzņēmējiem skatās tuvākajā nākotnē ar pārliecību. Arī “Citadele Index” mērītais noskaņojums būvniecības nozarē, lai gan nedaudz pasliktinājies, salīdzinot ar 2017. gada beigām, joprojām ir virs 50 – proti, vairāk nekā puse uzņēmēju ir pozitīvi noskaņoti. Un pat mazie uzņēmumi, proti, grupa, kas ar skaudru cīņu par izdzīvošanu saskaras visbiežāk un tādēļ reti kad ir labā noskaņojumā, pirmo reizi kopš 2014. gada skatās nākotnē ar optimismu.
No neparastiem rezultātiem vēl varētu atzīmēt stabilo optimisma pieaugumu to uzņēmumu vidū, kas strādā vietējam Latvijas tirgum – viņu noskaņojums nemainīgi uzlabojas jau kopš 2016. gada otrās puses. Savukārt eksportējošo uzņēmumu nākotnes perspektīvas bojā tirdzniecības karu draudi, atgriešanās pie ekonomiskā nacionālisma un ar šīm parādībām gandrīz neizbēgami saistītā vispasaules ekonomiskā lejupslīde. Lai gan šī uzņēmēju grupa vienmēr skatījusies nākotnē ar lielāku pārliecību nekā vietējā tirgū strādājošie, taču tieši pēdējā pusgadā viņu garastāvoklis sāk pasliktināties – no 54,19 pusgada laikā tas samazinājies gandrīz par diviem procentpunktiem – līdz 52,33.
