Lielākajai aptaujāto daļai nav pietiekamas informācijas par savu vecāku sirds veselību 0
„Mēness aptieka” un pētījumu aģentūras „Norstat” veiktajā aptaujā 42% aptaujāto norādījuši, ka viņiem ir informācija par vecāku un vecvecāku sirds, kā arī asinsvadu slimībām, – viņi zina, kurš ar šīm slimībām slimo vai slimojis agrāk. Turklāt sievietes ir zinošākas par šāda veida saslimšanām iepriekšējās paaudzēs, nekā vīrieši – lielāka interese par šiem jautājumiem vērojama Pierīgā, Zemgalē un Latgalē.
21% respondentu nekad nav interesējušies, vai un ar kādām sirds un asinsvadu slimībām slimojuši vecāki vai vecvecāki. 30-39 gadus veco vidū šāds atbildes variants bijis populārākais salīdzinājumā ar citām vecuma grupām – tā atbildēja 28%. Turklāt 3% aptaujas dalībnieku sacījuši, ka viņiem pilnīgi neinteresē šādi jautājumi.
„Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte internās medicīnas ārste, EKG metodes speciāliste un VCA Aura dienas stacionāra vadītāja Inga Orleāne iesaka mainīt attieksmi, jo arī sirds un asinsvadu slimības mēdz iedzimt: “Ja vien ģimenē ir iespēja noskaidrot, noteikti ir ieteicams atrast piemērotu brīdi un iztaujāt vecākus un vecvecākus, uzzinot, ar ko viņi paši un arī viņu vecāki vai vecvecāki ir slimojuši, uzdodot jautājumus arī par sirds un asinsvadu veselību.
Ja, piemēram, bērna vecāki zina, ka viņiem vai iepriekšējās paaudzēs ir pašreiz vai agrāk ārstētas sirds, kā arī asinsvadu slimības, tad ir iespēja veikt pārbaudes un pievērt pastiprinātu uzmanību iespējamajiem slimību simptomiem. Vizītes laikā pie ārsta, domājot par sirds un asinsvadu stāvokli konkrētam cilvēkam, arī jāsāk ar ģimenes anamnēzi, ģenētiskās predispozīcijas un riska faktoru izvērtējumu.”
„Veselība ir kapitāls, kurā jāiegulda jau no agras bērnības. Jo vairāk iespējams zināt, jo veiksmīgāk var novērst saslimšanas riskus, uzturēt veselību iespējami labā līmenī un dzīvot ilgāku, pilnvērtīgu mūžu aktīvi un ar prieku,” atgādina Inga Orleāne.
Aptaujā iedzīvotājiem, dodot iespēju izvēlēties vairākus atbilžu variantus, noskaidrots, ka iedzīvotāji vecumā no 40-74 gadiem ir zinošāki par gados jaunākajiem, ar kādām sirds vai asinsvadu slimībām slimo vai slimojuši vecāki, vecvecāki. Ja, piemēram, 50-74 gadus veco aptaujāto vidū apstiprinoši atbildējuši 56%, tad no jaunākās – 18-29 grupas respondentiem tikai 24% bija lietas kursā.
34% aptaujāto norādīja, ka ir dzirdējuši, bet nav pārliecināti, ar kādām sirds un asinsvadu slimībām saskārušies vecāki, vecvecāki. Šādu atbildi visvairāk – 50% apstiprināja jaunākie respondenti, kuri ir 18-29 gadu vecumā. Pārējās vecuma grupās šādi atbildēja no 26-39% aptaujāto.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2022. gada aprīlī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
