Lielākajā daļā Eiropas valstu sarukusi reālā darba alga: visstraujākais kritums bijis Latvijā 63
Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai “noēdot” nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.
2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.
Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu “Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus”, Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.
Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.
Mājsaimniecībām nākas cīnīties ar pieaugošo dzīves dārdzību, un gandrīz visas ES dalībvalstis pēdējā gada laikā ir palielinājušas algu nominālo stundas likmi, taču šis pieaugums nesasniedz inflācijas tempu.
Gada laikā kopš 2023. gada pirmā ceturkšņa reālā alga samazinājusies 22 no 24 Eiropas valstīm.
Reālā stundas alga no 2022. gada pirmajam ceturksnim līdz 2023. gada pirmajam ceturksnim palielinājusies tikai Beļģijā un Nīderlandē, kur tā attiecīgi pieaugusi par 2,9 un 0,4%.
Pārējās Eiropas valstīs reālā alga sarukusi, sākot ar 0,8% Luksemburgā un beidzot ar 15,6% Ungārijā.
Vairākās ES valstīs kritums bija ievērojams, jo reālās alga stundas likmes samazinājums pārsniedzis 5%. Ungārijai šajā ziņā seko Latvija, kur reālā alga sarukusi par 13,4%. Straujš reālās algas kritums reģistrēts arī Čehijā (-10,4%) un Zviedrijā (-8,4%).
Tikmēr Lietuvā un Igaunijā reālā alga kritusies par attiecīgi 5,8 un 4,9%.
Ne tik straujš reālā algas kritums reģistrēts Francijā (-1,8%), Lielbritānijā (-2,9%) un Vācijā (-3,3%).
Nominālā stundas alga palielinājusies visās 24 sarakstā iekļautajās valstīs, un pieauguma temps svārstās no 0,6 % Somijā līdz 13,6 % Lietuvā.
Ungārijā nominālā stundas alga gada laikā pieaugusi par 9,8%, Lielbritānijā – par 6,1%, bet Francijā – par 4,2%.
Tikmēr Latvijā reģistrēts nominālās algas pieaugums par 6.2%, bet Igaunijā – par 11,4%.
Gada inflācijas līmenis no 2022. gada 1. ceturkšņa līdz 2023. gada 1. ceturksnim svārstījās no 3,2% Šveicē līdz 25,4% Ungārijā. Arī šajā jomā Latvija ierindojas uzreiz pēc Ungārijas, gada inflācijai sasniedzot 19,6%.
Tajā pašā laikā Igaunijā un Lietuvā gada inflācija bijusi attiecīgi 17,1 un 18,4% līmenī.
ES kopumā šajā periodā vidējais inflācijas līmenis bija 9,4%.
