Lielākais skandāls Nacionālajā operā: Vētra brutālā kārtā no muguras operas telpās uzbruka kritiķim 0
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” publicēja īsu informāciju: “”Jaunāko Ziņu” mūzikas kritiķis Ernests Brusubārda bija konstatējis Marisa Vētras pēdējā “Jevgeņija Oņegina” izrādē nesekmīgu dziedājumu.
Par šo kritiku saniknots, Vētra brutālā kārtā no muguras operas telpās uzbruka viņam nepatīkamās kritikas rakstītājam.
Būdama pārliecināta, ka objektīva mākslas kritika nav iespējama, ja to iespaido dūrēm, “Jaunāko Ziņu” redakcija pieprasīja no Nacionālās operas direkcijas gandarījumu par brutālo izrēķināšanos (..). Nacionālās operas direkcija mūs informē: Šai sezonai saistītais M. Vētra darbā nav attaisnojis uz viņu liktās cerības (..), tamdēļ pilnīgi neattaisnojama viņa brutālā rīcība viņa konfliktā ar kritiķi E. Brusubārdu, kā no mākslas un ētikas, tā arī disciplīnas viedokļa.
To visu ņemdama vērā, Nacionālās operas direkcija atsvabināja M. Vētru no viņa pienākumiem, lai turpmāk šādi konflikti neatkārtotos.”
Aiz lakoniskā paziņojuma slēpās konflikts, kuru dzeltenā prese izgaršoja vēl mēnešiem ilgi.
Jaunais, daudzsološais, ambiciozais un arī lecīgais tenors Mariss Vētra 22. oktobrī aizkulisēs bija izpļaukājis mūzikas kritiķi par, viņaprāt, netaisnu Vētras priekšnesuma kritiku presē.
Konflikts bija daudz principiālāks un dziļāks, nekā pirmajā brīdī šķita, jo atspoguļoja Latvijas preses “karaļu” Benjamiņu ietekmi uz mākslas jomu pirmskara Latvijā – Vētra bija sanīdies ar Benjamiņiem un kritis nežēlastībā vēl pirms incidenta.
Latvijas radošās aprindas šajā sakarā uz laiku sašķēlās Vētras un Brusubārdas/Benjamiņu nometnē. Dziedātājs pat uz laiku bija spiests doties prom no Latvijas, tomēr galu galā 1931. gada aprīlī panāca, ka tiesa atzina viņa atlaišanu no Nacionālās operas par nelikumīgu un atjaunoja darbā.
“Lielākais skandāls Nacionālās operas vēsturē” norima, jo neviena no pusēm vairs nebija ieinteresēta to uzturēt.
