“Lielākais psiholoģiskais eksperiments vēsturē”: kādas sekas atstājusi Covid-19 pandēmija? 0
Ir pagājuši pieci gadi kopš 2020. gada 11. marta, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludināja Covid-19 par globālu pandēmiju. Saskaņā ar PVO datiem ar vīrusu inficējās vairāk nekā 777 miljoni cilvēku visā pasaulē, no tā miruši 7 miljoni, bet kopējais ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits, ieskaitot netiešās sekas, sasniedzis 15 miljonus, raksta BBC.
Pandēmijas laikā valdības visā pasaulē ieviesa vēl nepieredzētus ierobežojumus, tostarp ilgstošus lokdaunus jeb mājsēdes, kuru laikā piespiedu karantīnā nonāca 2,6 miljardi cilvēku.
Briseles Brīvās universitātes bijusī profesore, stresa un traumu pētniece Elke van Hofa uzsver, ka pandēmijas laikā notika “lielākais psiholoģiskais eksperiments vēsturē”.
Pandēmijas postošās sekas joprojām ir jūtamas visā pasaulē, taču nav ļaunuma bez labuma – daži pētnieki norāda arī uz ieguvumiem, kas gūti no šī drūmā perioda.
Kā vienu no lielākajiem sasniegumiem analītiķi min straujo progresu vakcīnu izstrādē, norādot, ka zinātnieki spēja izveidot efektīvu Covid-19 vakcīnu nepilna gada laikā, pateicoties mRNS tehnoloģijai, kas būtiski mainīja vakcīnu izstrādes procesu visā pasaulē.
Līdz tam mRNS tehnoloģija tika pētīta kā potenciāls risinājums masveida vakcinācijas programmām, taču Covid-19 izplatība paātrināja tās attīstību un ieviešanu praksē.
PVO sabiedrības veselības eksperte Dr. Mārgareta Harisa šo sasniegumu raksturo kā vienu no lielākajiem pandēmijas pozitīvajiem aspektiem.
Viņa uzsver, ka cilvēce ir kļuvusi spējīgāka ātri reaģēt uz infekcijas slimību izplatību.
Izglītības nozare bija viena no visvairāk cietušajām nozarēm pandēmijas laikā – skolu slēgšana atstāja katastrofālas sekas uz bērniem visā pasaulē.
Pēc Amerikas Attīstības bankas Izglītības nodaļas vadītājas Mersedesas Mateo teiktā krasais skolēnu skaita kritums un izglītības kvalitātes pasliktināšanās ir viena no smagākajām Covid-19 krīzes sekām.
Tomēr viņa uzskata, ka šis periods arī veicinājis pozitīvas pārmaiņas izglītības sistēmā, veicinot digitalizāciju un elastīgāku mācību modeļu ieviešanu.
Covid-19 krīze būtiski mainīja arī darba tirgu. Masveida atlaišana un tai sekojošais iedzīvotāju labklājības līmeņa kritums bija viena no smagākajām Covid-19 pandēmijas sekām.
Pandēmijas rezultātā arī samazinājās jauniešu un sieviešu skaits darba tirgū dažādās jomās, kas joprojām ir viena no nopietnākajām problēmām pasaules ekonomikai.
Tomēr visredzamākās pārmaiņas darba tirgū, ko izraisīja pandēmija, bija pāreja uz attālināto un hibrīdo darbu.
Lai gan daudzas globālās kompānijas šobrīd cenšas pilnībā atgriezt darbiniekus birojos, attālinātais darbs vairs nav uzskatāms par pagaidu risinājumu.
Eksperti arī norāda, ka Covid-19 krīze lika uzņēmumiem un valdībām aktīvāk izmantot mākslīgo intelektu (MI), automatizāciju un digitālos rīkus, kas palīdz samazināt izmaksas un palielināt darba efektivitāti. Šīs inovācijas turpina attīstīties arī pēc pandēmijas, mainot darba vidi un biznesa procesus visā pasaulē.
Pandēmija atstājusi arī dziļu ietekmi uz sabiedrības mentālo veselību.
Neziņa, izolācija un bailes izraisīja globālu psiholoģisko krīzi, ko apliecina pieaugošais pašnāvību, depresijas un trauksmes traucējumu skaits.
Tomēr psiholoģe Laura Rohasa-Markosa uzskata, ka pandēmija ne tikai radīja ciešanas, bet arī deva iespēju mācīties un attīstīties. Cilvēki vairāk sāka rūpēties par savu mentālo veselību un vairāk novērtēja attiecības ar apkārtējiem.
