Lielākais prieks – skatīties, kā mežs aug. Saruna ar konkursa “Sakoptākais mežs” dalībnieku 7
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad konkursa “Sakoptākais mežs” dalībnieks ir arī Valdis Janitens, kura meža īpašums atrodas Viļķenes pagastā. Visu savu darba mūžu Valdis bijis mežsaimnieks, bet nu otro gadu ir pensijā.
Konkursa žūrijai prezentēto īpašumu – 11 ha – Valdis Janitens ieguvis 2000. gadā. Tās bijušas vien ar kārkliem aizaugušas ganības. Apgūtas pamazām. Tagad lielākā daļa ir stādīts mežs. Audzei ir 19 gadi, tā ir vienīgā, par kuras stādīšanu saņemts ES atbalsts. Šeit veikta retināšana un bērzu atzarošana.
“Kādreiz Latvijā pazīstams mežkopis Valdis Gavrilovs mācīja – ja ir tāda iespēja, tad atzaro visus kokus,” stāsta Valdis Janitens.
“Tā es arī izdarīju. Izretināju, atstājot 1200 bērzu uz hektāru. Malās iestādīju liepiņas un arī melnalksni, vidū eglītes. Liepas necenšas rauties ātrāk augšā, tās zarojas, bērzs aug ātrāk. Esmu iestādījis arī lapegles, duglāzijas un valriekstus.”
Meža īpašnieks stāsta, ka pirmie trīs gadi, kas veltīti meža ieaudzēšanai, bijuši smagi. Nācies audzi daudzreiz kopt un papildināt. Peles arī grauzušas kociņu saknes. Pārnadžu bojājumu bērzaudzē neesot, bet tur, kur stādītas lapegles un priedītes, tur gan. Saimnieka pieredze liecina, ka cīņā ar pārnadžiem šobrīd efektīvs ir tikai viens repelents, kas gatavots uz aitu tauku bāzes. Tas darbojas pusgadu. Lēti neesot, bet, ja gribi, lai mežs izaug, tad cita varianta nav. Nu, varot vēl kociņus aptīt ar nemazgātu aitu vilnu. Arī tas strādājot pusgadu.
Runājot par stādīšanu, konkrēti, bērzu stādu rakšanu mežā, Valdis saka: “Lai būtu kvalitatīvi stādi, bērzus rokot, jānoķer tas moments, kad zeme tik tikko atlaidusies kādus 10–15 cm, bet apakšā vēl sasalusi. Tad tos viegli var paņemt, ārā saknes nebojājot. Tas priekš stādīšanas ir ideāls variants.”
Darbojoties savā mežā, šobrīd lielākais prieks esot no vērošanas, kā tas aug.
Valdis saka, ka īpašumam nosaukums “Pēcteči” dots tāpēc, ka tas esot nākotnes mežs. Un tomēr – kopšanas cirtē jau iegūti 17 m3 papīrmalkas un astoņi kubikmetri malkas. Valdis: “No diviem hektāriem jaunaudzes vecumā tas ir pieklājīgi. Tā ka pirmos augļus esmu ievācis. Tur bija 21 gadu vecs mežs un daži bērzi jau finierkluču resnumā. Nocirtu arī kārklus un sagatavoju 50 m3 šķeldai. Esmu arī nocirtis nepilnu pushektāru kailcirtē, jo bija problēmas ar veselību. Tā kā mežs ir tas, kas var pabarot avārijas gadījumā.”
Meža gabals, kurā veikta nelielā kailcirte un atjaunoti grāvji, atrodas netālu no mājas. Tas ir reģistrēts uz sieviņas vārda, jo brīvvalsts atgūšanas laikā esot bijusi tāda nostāja – meža dienesta darbiniekiem mežu īpašumā nedot. Bet uz dzīvesbiedres Ilzes vārda tomēr tas gājis cauri. Tā nu ģimene ieguvusi vēl 17 ha meža. Visu no meža darbiem brīvo laiku Ilze un Valdis pavada savā piemājas dārzā, kur arī dažādas koku sugas: Pensilvānijas osis, sarkanā lazda un hibrīdi, kas radušies pēc koku potēšanas.
Valdis Janitens
* Dzimis 1956. gadā.
* Beidzis Aizupes Meža tehnikumu.
* Strādājis par mežsargu, mežzini Limbažu MRS,
* vēlāk SIA “Rīgas meži”.
* Apsaimnieko 25 ha meža.
* Meža īpašnieku apvienības “Jaunaudze” biedrs.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
