Lielākais būvlaukums pasaulē 0
Arvien mazāk laika atliek līdz nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm, kas 2014. gadā Krievijas kūrortpilsētā Sočos risināsies no 7. līdz 23. februārim.
Soču spēles dēvē par lielāko pasākumu Krievijā pēc PSRS sabrukuma, tādēļ to rīkotāji cenšas vaiga sviedros un naudu nežēlo. Olimpisko objektu celtniecība prasījusi plašu un apdzīvotu teritoriju, no kuras uz citām mītnēm pārvietot piespiedu kārtā nāksies apmēram trīs tūkstošus ļaužu. Viņiem piedāvā līdzvērtīgu dzīvojamo platību gan daudzdzīvokļu, gan individuālajās mājās, kuru uzcelšanai ieplānoti apmēram 302 miljoni dolāru no valsts budžeta. Tiem, kuri atsacīsies no šī piedāvājuma, izmaksāšot kompensāciju, ko jau izvēlējusies lielākā daļa.
Olimpisko spēļu rīcības komitejas vadītājs Dmitrijs Černišenko uzskata, ka Sočos pašlaik ir, iespējams, lielākais būvlaukums pasaulē. Tajā darbojas 60 000 strādnieku un trīstūkstoš smagās tehnikas vienību. “Soči būs vārti uz jaunu Krieviju, piemērs visai valstij,” optimistiski prognozē Černišenko un uzteic valsts prezidenta Vladimira Putina ieguldījumu šajā misijā: “Konkrētais projekts Putinam ir ļoti personisks. Viņš aktīvi iesaistās visās norisēs ap to. Tādēļ jūtos bezgala laimīgs, palīdzot radīt mantojumu nākamajām paaudzēm.”
Černišenko lepojas arī ar to, ka Sočos pirmo reizi olimpiskajās spēlēs akreditētie žurnālisti e-pasta un teksta informācijas pārraidei, kā arī sociālo tīklu lietošanai ātrumā līdz desmit megabitiem sekundē bezvadu internetu varēs lietot bez maksas, tiesa, bez garantijas ikvienā mediju zonā katrā sacensību objektā. Par datu pārraidi garantētā desmit megabitu ātrumā būs jāmaksā, taču mazāk nekā olimpiskajās spēlēs Londonā.
Sočus nesen apmeklēja Starptautiskās olimpiskās komitejas (IOC) inspekcijas komisija un ar redzēto bijusi apmierināta. “Tur nav nekādu problēmu,” paziņoja IOC komunikāciju direktors Markss Adamss. “Februārī būs palicis vien gads līdz spēļu sākumam, bet visi vajadzīgie objekti jau vairāk vai mazāk pabeigti, un nākamgad sāksies biļešu tirdzniecība.”
Visu olimpisko objektu celtniecību pabeigt paredzēts līdz nākamā gada beigām, taču vairāki jau stājušies ierindā, piemēram, ledus trase, ko iemēģinājuši arī Latvijas kamaniņu braucēji. Biatlona trase esot viena no grūtākajām pasaulē, jo augstuma starpība tajā sasniedz 60 metrus un sniega temperatūra vietām atšķiras par četriem grādiem. Slēpju smērētājiem tas draud ar krietnām galvassāpēm, biatlonistiem – ar grūti prognozējamiem pavērsieniem sacensībās. Toties šautuvē gandrīz nekad neesot vēja. Smagi pārbaudījumi gaida arī kalnu slēpotājus, tādēļ Starptautiskajā slēpošanas federācijā nolemts visiem sportistiem izsniegt drošības spilvenus. Tos sagādāšot Itālijas uzņēmums “Dainese”, kura speciālistiem jāizstrādā algoritms mehānismam, kas drošības spilvenu atver tikai tad, ja slēpotājs vairs nekontrolē braucienu un tiek pakļauts reālām briesmām.
