Lielākā tiesas prāva jaunizveidotajā Latvijā. Rīko sarunu par “Japončika bandu” 0
Trešdien, 25. septembrī, plkst. 14 Latgales Kultūrvēstures muzejā notiks lekcija “”Japončika banda”: starpkaru Latgales kriminālās autoritātes”, LA.lv uzzināja muzejā.
1920. gada februāra sākumā, līdz ar Latgales atbrīvošanas operācijas beigām, noslēdzās Latvijas Neatkarības karš (1918-1920).
Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālists kultūrvēstures jautājumos Kaspars Strods atgādina – lai arī aizsākās reģiona integrācija jaunizveidotajā Latvijas valstī, pirmie pēckara gadi Latgalē nebija viegli.
Infrastruktūra bija izpostīta trūka pārtikas trūkums, tiesībsargājošo iestāžu darbs nebija kvalitatīvs. Šie un faktori veicināja dažādu kriminālo elementu, tostarp bandu darbību.
“Japončika bandas” pirmais noziegums 1921. gada 13. aprīlī pārsteidza Andrupenes pagasta Dorecku ciemu.
Jāņa Survila veikalā četri vīrieši ar ieročiem veica kratīšanu, lai iegūtu naudu un ieročus.
Bandas vadītājs Nestors Gavrilovs bija Rozentovas pagasta Vainovas iedzīvotājs. Bandā bija arī viņa brālis Andrejs, kurš tiks nogalināts Daugavpilī apšaudē ar policiju.
“Japončika banda”, kura pirmajos neatkarības gados terorizēja vietējos iedzīvotājus, kļuva par Latgales noziedzīgās pasaules “simbolu”.
Nestors Gavrilovs izdarīja pašnāvību, ielenkts apšaudes laikā ar policiju Rozentovas pagasta Vainovas ciemā 1922. gada 8. martā. Tad arī tika pārtraukta bandas darbība, bet tās locekļi tiesāti 1924. gada jūlijā.
No 4. līdz 26. jūlijam Rēzeknē notiek karatiesas sēde, kura izskata “Japončika bandas” lietu.
Pie atbildības toreiz tika saukti 63 apsūdzētie, no tiem notiesāja 37, attaisnoja 26 dalībniekus. Sešiem bandas dalībniekiem (Ņikitam Pavlovam, Ignatijam Mazuram, Ankudinam Filatovam, Mihailam Goršakovam, Kondratijam Kozlovam, Vasilijam Blohinam) piespriests nāves sods. Tā bija lielākā tiesas prāva Latvijā.
Bandai inkriminēti 70 noziegumi Rēzeknes, Daugavpils, Cēsu apriņķī. Cīņā ar Japončika bandu gāja bojā divi Rēzeknes apriņķa policisti, vēl vairāki tika ievainoti.
