Pensiju griesti pretrunā Satversmei? 29
Vai valstī nevajadzētu noteikt griestus – cik lielu pensiju drīkst saņemt? Maksimālā pensijas apmēra noteikšana Labklājības ministrijā netiek vērtēta, jo, veicot lielas iemaksas, bet pretim saņemot neadekvāti samazinātu pensiju, tikšot mazināta motivācija pilnvērtīgi piedalīties sistēmā, kā arī uzticība tai kopumā.
Pretējās domās ir Latvijas Pensionāru federācija (LPF). Tās priekšsēdētājs Andris Siliņš stāsta, ka uz pensiju griestu nepieciešamību LPF norādījusi jau vairākus gadus, taču uzskata, ka tagad ko tādu ieviest būtu ļoti grūti, jo, visticamāk, sekotu liela pretestība un, iespējams, pat vēršanās Satversmes tiesā. “Mūsu skatījumā, pareizāk būtu bijis jau sākotnēji likumā noteikt ierobežojumu pirmā līmeņa pensijām. Tiem, kam ir lielie ieņēmumi, būtu jābūt solidāriem ar tiem, kas ir mazāk situēti, un tas nebūtu nekāds Satversmes pārkāpums. Cilvēki būtu pie tā pieraduši, un nebūtu liekas ažiotāžas,” uzskata Siliņš.
Iebilst arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča: “Laikā, kad cilvēks strādājis un veicis lielas iemaksas, arī nodokļi bijuši pietiekami augsti. Ja mēs gribētu šīs pensijas samazināt, baidos, ka mēs, visdrīzāk, nokļūtu Satversmes tiesā. Pensionāru federācija gan ir izteikusi šādu priekšlikumu, taču, ņemot vērā Satversmi, jāsaprot, ka tas nav iespējams.” Viņasprāt, pieņemami ir noteikt iemaksu, nevis izmaksu griestus.
Jāpiebilst, ka patlaban Latvijā ir sociālās apdrošināšanas iemaksu griesti – tā saukto sociālo nodokli atvelk no atalgojuma līdz 48 600 eiro gadā (4050 eiro mēnesī). Ja alga ir lielāka, tad par pārējo atalgojuma daļu sociālais nodoklis (no kā tātad veidojas arī uzkrājums pensijai) nav jāmaksā.
Pēc VSAA datiem pērn iemaksas par 48 600 eiro lielāka alga gadā bija 0,5% jeb 5552 apdrošinātām personām.
