Latvijas bagātākais pensionārs saņem kā 64 “ierindnieki”. Kurš tas ir? 29
Cilvēki sašutuši par lielajām pensijām
Autori – Madara Briede, Lato Lapsa (pietiek.com)
Pagājušonedēļ publiskotā informācija par Latvijā lielāko valsts pensiju – 19 000 eiro mēnesī – daudzos portāla la.lv lasītājos raisījusi neizpratni, kāpēc pensiju apmēros vērojama tāda nevienlīdzība, un bažas par sociālā budžeta ilgtspēju. Vidējā piešķirtā pensija valstī šobrīd ir 295,18 eiro, kas nozīmē, ka bagātākais pensionārs saņem tik, cik 64 “vidējie” pensionāri Latvijā.
70% Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro, un attiecīgi tam aiziet aptuveni puse visa vecuma pensiju budžeta. Bet aptuveni 4% ir tā saucamie lielo pensiju (virs 600 eiro) saņēmēji, kas izsmeļ desmito daļu no kopējā katla. Portālā la.lv kāds lasītājs raksta: “Pamazām kļūst skaidrs, kur aiziet mūsu pensijām domātā naudiņa. Cik daudziem varētu izmaksāt lielākas pensijas no šiem 19 000 eiro? Tāpēc arī neviens nesteidzas ar pensiju indeksāciju divas reizes gadā, jo nav jau no kā pasmelties. Naudiņa jāpatur šīm drausmīgi lielajām pensijām.” Vēl cits lasītājs paudis viedokli, kā iespējams tikt pie tik grandiozas pensijas un ko tas nozīmē sociālajam budžetam: “Lielākās pensijas saņēmējs ir cilvēks, kuram savulaik bija lieli brīvi naudas līdzekļi, kurus viņš “investēja” sociālajās iemaksās. Tagad saņem pieklājīgas dividendes. Investīcijas atmaksājušās ar uzviju. Ja būs ilgdzīvotājs, tad mēs viņam būsim spiesti gadu gaitā atdot pāris miljonus no tautas naudas.”
“Neviens neko tāpat vien nesaņem. Šis cilvēks ir veicis ļoti lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts budžetā,” lūgta skaidrot, kā kādam izdevies tikt pie lielākās pensijas valstī, uzsver Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju eksperte Daina Grabe. Un vienas formulas, cik ilgi un kādas sociālās iemaksas jāveic, lai nopelnītu tik iespaidīgu pensiju, neesot, jo pensijas apmēru nosakot ļoti dažādi faktori, katra cilvēka darba mūžs bijis atšķirīgs. Bet eksperte atgādina: “Jo lielākas iemaksas veiks strādājošie un jo ilgāk to darīs, jo attiecīgi lielākas būs viņu pensijas.”
Vai lielās pensijas neiztukšos sociālo budžetu tā, ka pietrūks naudas pensijām? Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Sandra Stabiņa skaidro, ka spriedzi sociālajā budžetā nākotnē var radīt nevis lielo pensiju izmaksa, bet tieši lielais obligāti sociāli apdrošināto personu skaits, par kurām tiek veiktas mazas iemaksas: “Vairāk nekā trešdaļa sociāli apdrošināto iemaksas veic līdz minimālai algai, kas nākotnē atspoguļosies gan uz šo personu vecuma pensiju apmēriem, gan uz vidējo pensijas apmēru kopumā. Lielo iemaksu veicēju īpatsvars ir ļoti neliels, piemēram, alga virs 3000 eiro mēnesī 2015. gadā bija 1,3% no kopskaita, alga virs 5000 eiro mēnesī bija 0,1%. Turklāt, pensionējoties ar lielu pensiju, šī pensija būs viņu veikto iemaksu rezultāts, kas attiecīgi ir pozitīvi ietekmējis sociālā budžeta ieņēmumus.”
