Kā uzlabot satiksmes drošību Latvijā? 3
Gada sākums uz Latvijas autoceļiem izvērties traģisks. Bojā gājušo skaits jau mēneša vidū divkārt pārsniedz pagājušā gada visa janvāra avāriju upuru skaitu. Ievērojama atbildība ceļu satiksmē gulstas uz pasažieru autobusu vadītāju pleciem, kuri katru dienu savos reisos neatkarīgi no laika apstākļiem pārvadā simtiem cilvēku.
Uldis Kalniņš, autobusa vadītājs ar 22 gadu pieredzi: “Dzīvojam Latvijā, šeit ir četri gada laiki, katrs no tiem ar saviem plusiem un mīnusiem. Būtu jāapzinās, ka slideni ceļi nav dabas katastrofa, tie ir ziemai raksturīgi apstākļi. Cilvēks nevar karot ar dabu, ar to ir jāsadzīvo, tāpēc katram, manuprāt, būtu jāizvērtē savas prasmes un spējas, izvēloties atbilstošu braukšanas ātrumu un tamlīdzīgi. Daļu vainas vienmēr var novelt uz ceļu apsaimniekotājiem, taču uzskatu, ka tas ir nepareizi. Cilvēkam, kurš sēžas pie auto stūres, būtu jāapzinās iespējamie riski. Pats nekad neesmu cietis ceļu satiksmes negadījumos, jo, kad vadu transportlīdzekli, visu uzmanību veltu tikai tam. Tas ir pirmais pamatnosacījums, lai izvairītos no negadījumiem. To pašu varu teikt par gājējiem. Ir jāseko līdzi kustībai, nevis jāurbjas savos telefonos. Par maz tiek runāts tieši par gājēju rīcību un uzvedību kopējā satiksmes plūsmā.”
Andis Jaunkalns, autobusa vadītājs ar 19 gadu pieredzi: “Esmu braucis gan Latvijā, gan ārzemēs, tāpēc zinu, ka pie mums ceļi nav labākajā stāvoklī, taču tas nemaina lietas būtību. Jā, ceļi ir nekvalitatīvi un ne vienmēr notīrīti vai nokaisīti, bet jābūt reālam. Ceļus tehniski nevar salabot vienā dienā, tas ir darbs gadu garumā, un, manuprāt, kopējam ceļu stāvoklim ir tendence uzlaboties. Arī tīrāmās tehnikas un darbinieku skaits ir tik liels, cik tas ir. Katrā kilometrā nevar būt pa darbiniekam un tehnikas vienībai. Kad ilgstoši snieg, visgrūtāk izbraucamie ir mazākas nozīmes ceļi, taču nelaimes notiek uz valsts nozīmes ceļiem. Ko varam secināt? Tā ir pārgalvība. Automašīnas kļūst arvien ātrākas, ar lielākām tehniskām iespējām, un vadītājiem gribas paspīdēt. Varbūt jāizskata autovadītāju tiesību izsniegšanas kārtība. Reizēm rodas iespaids, ka pie stūres sēž cilvēki, kuriem tur nevajadzētu būt. Man šķiet, ka katrs ir atbildīgs par sevi un savu rīcību, žēl, ja citu pārgalvības dēļ jācieš un jāmirst nevainīgiem līdzcilvēkiem, kuri gadījušies neīstajā vietā un laikā.”
Aldis Krastiņš, autobusa vadītājs ar 30 gadu pieredzi: “Pārsvarā braucu maršrutā Sigulda–Rīga, tāpēc varbūt man pat ir vieglāk nekā citiem. Šādās situācijās parasti vissliktākajā kvalitātē ir mazākās nozīmes reģionālie ceļi. Ir cilvēki, kuri ar to rēķinās, ir tādi, kuri to ignorē. Manuprāt, vislielākā problēma ir vadītāju pārgalvība, un piekrītu tiem, kuri saka, ka jāmaina tiesību izsniegšanas kārtība. Visi ir cilvēki. Arī tie, kuri tīra un glābj. Arī viņiem vajadzīgs laiks, lai darītu savu darbu.”
Guntars Kalns, autobusa vadītājs ar 12 gadu pieredzi: “Protams, sanāk braukt garām un redzēt tieši pašas avāriju situācijas. Tas ir emocionāli grūti gan kā šoferim, gan kā cilvēkam. Vienmēr pārskrien tirpas, un nodomāju, ka kārtējā nelaime. Man šķiet, ka ceļu apsaimniekošana uzlabojas. Ar pašiem ceļiem gan ir problēmas, būtu jāiegulda daudz naudas, lai tos sakārtotu, uzlabotu kvalitāti. Tie, kuri ir vainīgi, droši vien meklē attaisnojumus – tāpēc šoferi vaino augstākas iestādes un ceļu apsaimniekotājus, bet vadošās personas vainu meklē pašos autovadītājos. Un tā tas būs vienmēr, kamēr katrs pats nesargās sevi. Var riskēt, bet katrai pārgalvībai ir robežas.”
Uzziņa
* 13. janvārī Latvijā reģistrēti 103 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 26 cilvēki, bet četri cilvēki gāja bojā. Rīgas reģionā reģistrētas 40 avārijas, kurās cieta 14 cilvēki un trīs cilvēki gāja bojā. Salīdzinoši daudz avāriju, kurās sadūrušās vairākas automašīnas, notika arī vakar.
* Janvārī ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši jau 16 cilvēki. Salīdzinoši pagājušā gadā visa janvāra laikā ceļu satiksmē dzīvību zaudēja deviņi cilvēki. Statistika rāda, ka turpinās negatīvā tendence, kas iesākās jau pērn, augot ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitam.
* 26. janvārī sasaukta Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēde, kurā tiks analizēta aktuālā situācija un spriests, kā uzlabot satiksmes drošību.
