Gribu šķirot, bet nav kur. Iesaka celt maksu par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu 2
Pēdējos gados saistībā ar dabas resursu nodokļu (DRN) kāpumu un atkritumu apsaimniekošanas izmaksu kāpumu kāpj arī iedzīvotāju maksājumi par saņemto pakalpojumu. Svarīgi precizēt, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) Latvijā apstiprina desmit atkritumu apglabāšanas poligonu operatoru tarifu par atkritumu apglabāšanu.
Savukārt atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem nosaka uzņēmums, kas uzvar pašvaldības rīkotajā atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma konkursā.
DRN likmes par atkritumu apglabāšanu poligonā kāpums pēdējos divos gados nav būtiski ietekmējis Latvijas iedzīvotāju šķirošanas paradumus. Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijā (LASA) vērš uzmanību uz Eiropas Komisijas pausto, ka maksai par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu ir jāsasniedz 100 eiro/t, tātad Latvijā, lai rosinātu iedzīvotājus aktīvi pievērsties pareizai atkritumu šķirošanai un būtiski mazinātu poligonos apglabāto atkritumu daudzumu, tai ir jākāpj vidēji sešas līdz septiņas reizes.
Savukārt Latvijas atkritumu nozares uzņēmumi un nozares eksperti secina – iedzīvotājiem ļoti svarīgas ir viņu dzīves vietas tuvumā nodrošinātās iespējas šķirot sadzīves atkritumus.
Patlaban tās nav nodrošinātas gandrīz vienai trešdaļai valsts iedzīvotāju.
Maksa – tikai viens nosacījums
DRN par atkritumu apglabāšanu poligonā laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam Latvijā kāpa gandrīz par 300% (no 12 eiro/t līdz 35 eiro/t, 2019. gadā 43 eiro/t), tomēr nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums nemazinājās. Notika pretēji, 2016. gadā desmit Latvijas atkritumu apsaimniekošanas poligoni pieņēma 515 000 tonnu nešķiroto sadzīves atkritumu, 2018. gadā 527 000 tonnas. Tātad par 2,5% vairāk.
Labā ziņa ir, ka Latvijas cilvēki, kuriem ir nodrošināta iespēja sadzīves atkritumus šķirot, to dara aizvien vairāk.
LASA vērš uzmanību – šķiroto atkritumu konteineru pirkšanai izmanto namu apsaimniekošanas maksu. Atkritumu apsaimniekošanas punkts, kur atrodas četri vai trīs konteineri, ir iedzīvotāju īpašums. Un par to ir jāmaksā. Šī savākšanas vieta ir jāierāda pašvaldībai vai nama īpašniekam, vai tā apsaimniekotājam, un viņam ir jāsagatavo vismaz cietā pamatne konteineru izvilkšanai.
Jāierāda ir tāda vieta, lai konteineriem var piebraukt ar atkritumu vākšanas mašīnu. Atkritumu apsaimniekotājam dalītās vākšanas vieta nav jābūvē, tas ierādītajā vietā uzliek vien konteinerus.
Ir skaidrs, ka valsts neizpildīs apņemšanos pārstrādāt 50% sadzīves atkritumu. Patlaban Latvijā pārstrādāto sadzīves atkritumu daudzums ir ne vairāk kā 25%. Jānis Aizbalts, “Eco Baltia grupa” vides apsaimniekošanas sektora vadītājs: “”Latvijas Zaļā punkta” pērn veiktais pētījums rāda, ka jau 56% iedzīvotāju teic, ka viņi šķiro vismaz kāda veida atkritumus. Šo pētījumu veic kopš 2011. gada, kad tikai 34% iedzīvotāju atzina, ka šķiro atkritumus.
Arī mūsu dati par sašķirotā iepakojuma savākšanu apliecina, ka šķiroto atkritumu daudzums kāpj, tomēr ne vienmēr tam līdzi kāpj arī kvalitatīvie rādītāji, kas ir ļoti svarīgi, lai šos materiālus pārstrādātāji pieņemtu un pārstrādātu jaunās izejvielās.
Vienlaikus jāņem vērā – pēdējā piecgadē kopējais atkritumu apjoms pieaudzis par 21%, bet pārstrādāto atkritumu īpatsvars šajā apjomā mainījies tikai nedaudz.
Tas nozīmē, ka patēriņš un attiecīgi atkritumu daudzums aug straujāk nekā Latvijas spēja šos atkritumus sašķirot un pārstrādāt jaunās izejvielās.”
Aizbalts piebilst, ka saskaņā ar citā pētījumā iegūto informāciju vien 53% Latvijas iedzīvotāju izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu kalpo par motivāciju atkritumu šķirošanai. Iedzīvotāji daudz biežāk norāda, ka tieši ērta un pieejama atkritumu šķirošanas infrastruktūra viņus mudinātu šķirot un samazināt to atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos.
Bauskas novada dome lēmusi par sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona “Grantiņi” slēgšanu šā gada 31. decembrī. Iemesls – poligons būs sasniedzis plānoto 96 000 tonnu piepildījumu. Bauskas un Iecavas novada sadzīves atkritumus iecerēts vest uz poligonu “Brakšķi” Jelgavas novadā.
Kā rosina šķirot Ziemeļvidzemē
SIA “ZAAO” pārstāve Zane Leimane teic, ka viņas pārstāvētais uzņēmums darbojas ar pārliecību, ka ne tikai maksas kāpums par pakalpojumu var rosināt iedzīvotājus iesaistīties šķiroto atkritumu nodošanā un saražotā atkritumu daudzuma mazināšanā. Svarīgi arī, lai iedzīvotāji izmantotu izveidoto infrastruktūru.
“ZAAO” jau vairāk nekā desmit gadu īsteno vides izglītības programmas, patlaban – Dabas un tehnoloģiju parkā ”URDA”, kur ir gan aprīkota mācību klase, laboratorija un dabas takas, gan tiek nodrošināts izziņas brauciens pa Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru “Daibe”, lai interesenti labāk izprastu procesus, kas notiek ar atkritumiem.
Proti, kā pārstrādei derīgo gatavo jaunu izejvielu ražošanai, kāpēc no atkritumiem rodas gāze, no kuras savukārt ražo elektrību.
Mācīties un izzināt aicināti gan bērni, gan pieaugušie, saka Zane Leimane.
“Atkritumu apsaimniekošanas maksas kāpums saistībā ar DRN pakāpenisku celšanu ir neizbēgams. Turklāt aizvien attīstām šķirošanas infrastruktūru, nodrošinot ne tikai EKO laukumu darbību ar iedzīvotājiem ērtu darba laiku un EKO punktus ar iepakojuma konteineriem tuvu dzīves vietai, bet piedāvājot, patlaban sešu pilsētu teritorijās un drīz vēl plašākā darbības teritorijā, arī šķirot pie klienta namdurvīm – klientiem pieejami 240 l tilpuma konteineri atsevišķai stikla un vieglā iepakojuma nodošanai. Šos konteinerus tukšo bez maksas,” teic Z. Leimane.
Atbalsta:
