Labāk novērst, nevis ārstēt 0
“Funkcionālās gultas un pretizgulējumu matrači ir ļoti efektīvi. Pozitīvi ir tas, ka to virsma ir viegli kopjama. Taču nedrīkst aizmirst, ka arī uz šāda matrača gulošs pacients ir jāgroza, un tas jādara pareizi,” uzsver “Brūču klīnikas” vadītājs Olafs Libermanis. Viņš arī iesaka papildus iegādāties lieku ūdensnecaurlaidīgu matraču pārklāju, ko iespējams izmazgāt.
Aprūpējot gulošu pacientu mājās, pats svarīgākais ir reizi divās stundās mainīt gulošā pozu, kā arī divas reizes dienā pārbauda ādas stāvokli, it īpaši vietās, kur ātrāk veidojas izgulējumi: uz papēžiem, ceļgaliem, gūžas kauliem, sēžas un lāpstiņām, elkoņiem un pakauša. Par virspusēju izgulējumu liecina ādas apsārtums, kas uzspiežot neizzūd. Šī vieta jāatslogo – tad ar laiku apsārtums izzudīs. Tas, ka uz ādas parādījusies neliela brūcīte, jau liecina par otrās pakāpes izgulējumu. Šādos gadījumos talkā jāaicina speciālists – pieredzējusi mājas aprūpes māsa, ārsts vai ārsts palīgs.
“Īpaši bīstami ir izgulējumi, kas pārklāti ar melnu nekrozes garoziņu, jo zem tās var slēpties ļoti dziļš izgulējums. To pateikt var tikai ķirurgs vai prasmīga medicīnas māsa, noņemot atmirušos audus. Arī tas, ka ķermeņa bīstamajos punktos āda kļuvusi zilgana, izmainīta, var norādīt uz dziļu izgulējumu – pat ja āda nav bojāta,” brīdina ārsts.
Valsts apmaksāta ārstniecības programma pacientiem ar izgulējumiem pašlaik pieejama Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikā “Biķernieki”. Par valsts naudu to var saņemt ap simt pacientu gadā. “Brūču klīnikas” speciālistu pakalpojumi (arī izbraukumi mājās) gan ir par maksu. Daudz noderīga par guloša pacienta aprūpi mājās var uzzināt Latvijas Samariešu apvienības rīkotajos semināros un tīmekļa vietnē prastpalidzet.lv.
