Lielākā daļa palikusi hokejā 0
Pirms 20 gadiem maija pirmajās dienās visa Latvija aizturētu elpu sekoja līdzi mūsu hokeja izlases gaitām pasaules čempionātā Sanktpēterburgā. Haralda Vasiļjeva vadītās izlases spēlētāji mājās tika sagaidīti kā varoņi.
Sanktpēterburgā tika izcīnīta viena no lielākajām uzvarām Latvijas hokeja vēsturē – pretinieku laukumā ar 3:2 uzvarēta mājiniece Krievija, kuras rindās bija teju visas lielākās viņu zvaigznes, tostarp 14 “spīdekļi” no NHL klubiem (Burē, Jašins, Kamenskis, Gončars un citi). Latvijas izlasē pasaules labāko līgu togad pārstāvēja divi – Artūrs Irbe un Kārlis Skrastiņš. Pārējie bija izkaisīti pa visu Eiropu, tostarp spēlējot arī zemāko līgu klubos. Mūsējie bija “izsalkuši” ar lielu vēlmi un cīņassparu, kas ļāva gāzt kalnus un pirmo reizi iekļūt ceturtdaļfinālā.
Tur gan ar 1:3 nācās zaudēt vēlakajiem pasaules čempioniem čehiem, mājās atgriežoties ar godpilnu astoto vietu. Tādu sagaidīšanu Latvijas izlases hokejisti vēl nebija piedzīvojuši – mājās vīri brauca ar vilcienu, jau Krustpilī viņus sveica līdzjutēji, noorganizējot orķestri. Savukārt Rīgas Dzelzceļa stacijā visi tika sasēdināti kravas mašīnas piekabē un līdzjutēju pūļa pavadībā nogādāti pie Brīvības pieminekļa. Neaizmirstami mirkļi…
Sanktpēterburgas čempionātā Latvijas izlasē bija 23 vīri, no kuriem lielākā daļa dažādos amatos un statusos joprojām ir hokejā. Diemžēl, viens no to dienu varoņiem – Skrastiņš, vairs nav šajā saulē. Hokejā ieaistīti ir 20(!) 2000. gada izlases spēlētāji, bet vēl diviem dzīves ceļš ir piedāvājis citus izaicinājumus.
“LA” piedāvā iepazīsties, ar ko to dienu varoņi nodarbojas tagad.
Artūrs Irbe (šobrīd 53 gadi). Sanktpēterburgā septiņas spēles (ielaistas vidēji 2,43 ripas mačā, atvairīti 90,56% metienu). Hokejista karjeru “mūris” noslēdza 2007. gadā, bet gadu vēlāk ķērās klāt trenera arodam, kļūdams par Rīgas “Dinamo” vārtsargu padomdevēju. Tālāk ceļš veda atpakaļ uz NHL, kur strādāja Vašingtonas un Bufalo klubu treneru kopusā. 2013. gadā bija Teda Nolana palīgs Latvijas izlasē, bet no 2017. gada “Kurbada” vārtsargu treneris un konsultants. Šoziem kļuva par tēvu ceturtajam bērnam – Artūra ģimenē piedzima puika.
Sergejs Naumovs (51 gads). 2000. gada pasaules čempionātā bija otrais vārtsargs un nespēlēja nevienā mačā. Tiesa, jau divus gadus vēlāk Sergejs bija Latvijas izlases vārtu galvenais sargātājs, tādu pat nastu nesot arī Rīgā notikušajā pasaules čempionātā. Karjeru beidza 2009. gadā Rīgas “Dinamo”, pēc tam kļūstot par veiksmīgu vārtsargu treneri. Pērn ar Maskavas “CSKA” izcīnīja KHL Gagarina kausu un šājā komandā būs arī nākamajā sezonā. Tēva pēdās iet vārtsargs Antons Naumovs.
Rodrigo Laviņš (45 gadi). Pirms 20 gadiem spēlēja Somijā (“HPK”), pasaules čempionātā tika pie trim (1+2) rezultativitātes punktiem. Vēl pērn uzspēlēja Latvijas otrajā līgā (“Mārupe”), taču augstākā līmeņa hokejam punktu lika 2014. gadā pēc pasaules čempionāta. Izveidojis R.Laviņa sporta studiju, kurā trenējas jaunie hokejisti. Hokejā savu vārdu jau teicis 17 gadus vecais Martins Laviņš. Rodrigo iemēģinājis roku arī NHL aģenta Daniela Milšteina kompānijā, kā spēlētāju attīstības direktors Eiropā.
Kārlis Skrastiņš. Uz Sanktpēterburgas čempionātu ieradās pēc pirmās pilnās sezonas NHL (Nešvilas “Predators”). Čempionātā nopelnīja trīs (1+2) rezultativitātes punktus. Kārlis vēlāk kļuva par Latvijas hokeja “Dzelzs vīru”, aizvadīja garu karjeru NHL, bet 2011. gada 7.septembrī viņa dzīvība ar Jaroslavļas “Lokomotiv” komandas biedriem izdzisa aviokatastrofā, pacelšanās brīdī avarējot lidmašīnai. Skrastiņam tobrīd bija 37 gadi, bet viņa septītais numurs ir iemūžināts Latvijas hokeja izlasē.
Normunds Sējējs (52 gadi). Tosezon kopā ar savu draugu Hariju Vītoliņu aizvadīja sezonu Šveices otrās līgas klubā “Chur”. Sanktpēterburgā tika pie viena rezultativitātes punkta (0+1), bet pie labākās lietderības komandā (+3). Karjeru beidza 2006. gadā, jau tobrīd iemēģinot roku trenera darbā, bet tad bija ilggadējs Rīgas “Dinamo” ģenerālmenedžeris (vēlāk arī kluba galvenais treneris). Šosezon bija Krievijas Augstākās līgas (VHL) kluba Taškentas “Humo” ģenerālmenedžeris. Hokeju spēlē 19 gadus vecie dēli Nauris un Nils.
Andrejs Maticins (57 gadi). Spēlēja Zviedrijas otrās līgas klubā “Nykopings” un bija vecākais spēlētājs 2000. gada Latvijas izlasē, tiekot pie piespēles (0+1). Karjeru beidza 2006. gadā, bet no Latvijas izlases atvadījās pēc 2002. gada olimpiskajām spēlēm Soltleiksitijā, pēdējā mačā iemetot “bullīti” ukraiņiem. Treneris, vadījis Latvijas U-20 izlasi. Šosezon bija Čerepovecas “Metallurg” trenera asistents MHL B līgā.
Viktors Ignatjevs (50 gadi). Sezonu aizvadīja Vācijā Ninbergas “Ice Tigers”. Septiņos mačos pasaules čempionātā pa nullēm, bet ar 18 soda minūtēm. 1998./1999. gada sezonā debitēja NHL, bet tad atgriezās Eiropā, kur pēdējais ārzemju klubs bija 2010. gadā Nīderlandē. Vēl uzspēlēja Latvijas čempionātā, bet kopš 2010. gada ir treneris. Strādājis Rīgas “Dinamo”, Maskavas “Dinamo” un “Spartak”, Toljati “Lada”, “Davos” komandā, arī Latvijas izlasē, bet šajā sezonā bija VHL kluba Pekinas “KRS-BSU” galvenā trenera palīgs. Trīs meitu tēvs.
Atvars Tribuncovs (43 gadi). Sezonas sākumā izmēģināja spēkus Ziemeļamerikā (ECHL), tad spēlēja Vācijas otrajā līgā. Pasaules čempionātā pa nullēm. Karjerā spēlēja daudzviet Eiropā, arī Ufas “Salavat Julajev”, Maskavas “Spartak” un Rīgas “Dinamo”. Punktu spēlētāja karjerai lika 2016. gadā, bet šosezon bija Daugavpils “Dinaburg” galvenais treneris.
Igors Bondarevs (46 gadi). Tosezon spēlēja Somijas otrajā līgā (“Jokipojat” un “Karpat”), pasaules čempionātā palika pa nullēm. Karjeru noslēdza 2010. gadā Polijā (Krakovas “Cracovia”). Viens no diviem 2000. gada izlases spēlētājiem, kam darbs nav saistīts ar hokeju. Ir smagās mašīnas šoferis (tālbraucējs) ASV, bet šobrīd Latvijā, jo ieradās uz tēva bērēm un krīzes dēļ te jāuzkavējas.
Aleksandrs Beļavskis (56 gadi). Spēlēja zviedru “Bjorkloven”, kur bija kulta statusā. Pasaules čempionātā rezultatīvākais izlases vīrs (4+1). Piruete pret baltkrieviem, skaists gols krieviem, tā bija klasika. Pēdējā mačā pret Čehiju tika satraumēts, kad viņam sitienu galvā izdarīja čehs Petrs Buzeks. Karjeru noslēdza 2003. gadās, kļuva par treneri, vadot Latvijas izlasi 2015. gada pasaules čempionātā. Tiek ziņots, ka pēc pauzes grasās atsākt trenera karjeru.
Aleksandrs Ņiživijs (43 gadi). Spēlēja Jaroslavļas “Torpedo”, čempionātā tika pie četriem (1+3) punktiem. Viens no tehniskākajiem Latvijas izlases hokejistiem. Karjeru noslēdza 2014. gadā, bet kopš tā laika bijis Rīgas “Dinamo” komandu treneru sistēmā. Šosezon asistēja HK “Rīga” galvenajam trenerim.
Aleksandrs Semjonovs (47 gadi). Togad bija Vācijas otrās līgas klubā “Heilbronner”. Pasaules čempionātā iekrāja trīs punktus (2+1), abus vārtus gūstot tieši pret Krieviju. Karjeru beidza 2011. gadā Zviedrijā, kur arī nobāzējies. Strādā par treneri, šosezon vadīja Igaunijas jauniešu komandas, kas spēlēja ar vienaudžiem Somijā. Dēli Romāns un Maksims arī spēlē hokeju.
Juris Opuļskis (51 gads). Uz čempionātu atbrauca no Vācijas trešās līgas kluba “Selb”. Sanktpēterburgā piedzīvoja savas karjeras augstāko punktu, iemetot divas ripas Baltkrievijas vārtos, kopā čempionātā (2+1). Karjeru beidza 2006. gadā “Rīga 2000” rindās. Kopš 2010. gada strādā par menedžeri, pēdējos gados šos pienākumus pildot HK “Rīga” un Latvijas U-20 izlasē. Dēls Edgars arī spēlēja hokeju.
Leonīds Tambijevs (49 gadi). Pirms 20 gadiem bija Raumas “Lukko” spēlētājs Somijas augstākajā līgā. Čempionātā nopelnīja trīs punktus (1+2). Karjeru beidza 2008. gadā Austrijā, bet nākamajā sezonā sāka trenera darbu. Vadījis Latvijas U-18 un U-20 izlases, HK “Rīgu”, bet lielākie panākumi gūti VHL, kur divas reizes komandu aizvedis līdz čempionu titulam. Aizvadītajā sezonā trenēja Kazahstānas vienību Karagandas “Saryarka”, ir viens no pretendentiem uz Rīgas “Dinamo” galvenā trenera amatu. Dēls Kirils arī profesionāls hokejists.
Aleksandrs Kerčs (53 gadi). Spēlēja Vācijas augstākās līgas klubā Oberhauzenas “Revier Lowen”. Čempionātā nopelnīja trīs punktus (1+2). Pēc turnīra paziņoja, ka Haralda Vasiļjeva vadībā vairs nespēlēs, taču izlasē bija arī nākamajā sezonā. Karjeru noslēdza 2013. gadā. Līdzjutēju atmiņā paliks, kā lielākās pauzes meistars. Šosezon strādāja ar Stupino “Kapitan” kluba jauniešiem. Dēls Aleksandrs Kerčs juniors spēlē Vācijā.
Vjačeslavs Fanduļs (51 gads). Pārstāvēja tobrīd Somijas otrās līgas klubu Oulu “Karpat”. Čempionātā nopelnīja trīs punktus (0+3), taču piedalījās vien četrās spēlēs, jo guva rokas pirksta traumu. Karjeru noslēdza 2013. gadā, bet pirms tam arī trenēja HK “Ogri”. Pēdējās divas sezonas Dānijas kluba Fredrikshāvenas “White Hawks” galvenā trenera asistents.
Grigorijs Panteļejevs (47 gadi). Viens no nedaudzajiem komandā, kam bija NHL pieredze (54 spēles Bostonas “Bruins”), bet tosezon atgriezās Eiropā un spēlēja Vācijas augstākās līgas klubā Hannoveras “Scorpions”. Čempionātā nopelnīja (1+1). Karjeru beidza 2008. gadā Austrijas un Vācijas otro līgu klubos. Pārcēlies uz Krieviju, kur kopš 2013. gada kūrē hokeju Rostovā pie Donas (bija šī reģiona hokeja federācijas vadītājs), šosezon esot HK “Rostov” galvenais treneris VHL čempionātā.
Harijs Vītoliņš (52 gadi). Spēlēja Šveices otrās līgas klubā “Chur”, čempionātā tika pie diviem (1+1) punktiem. Izlases kapteinis. Karjeru noslēdza 2006. gadā. Trenera karjerā sasniedzis visvairāk no tā gada izlases – 2018. gadā palīdzēja Olimpiskajiem atlētiem no Krievijas tikt pie Phjončhanas Olimpiādes zelta, 2014. gada pasaules čempions, vadot Krievijas izlasi tieši finālspēlē. Divkārtējs Gagarina kausa ieguvējs, ilggadējs Oļega Znaroka palīgs, šosezon Maskavas “Spartak” rindās.
Artis Ābols (47 gadi). Togad spēlēja kopā ar Maticinu “Nykopings” komandā, bet pasaules čempionātā palika pa nullēm. Profesionāli beidza spēlēt 2008. gadā “Rīga 2000”, bet pēc tam vēl baudīja Latvijas čempionāta specifiku, tobrīd jau pilnā sparā strādājot arī par Rīgas “Dinamo” galvenā trenera asistentu. Vēlāk jau pats divas ar pusi sezonas stūrēja “Dinamo” kuģi, tad strādāja Toljati, bet pēdējie divi gadi atkal pavadīti Rīgā kā Ģirta Ankipāna asistentam. Ceļu uz hokeja meku NHL lauž dēls Rodrigo.
Aigars Cipruss (48 gadi). Sezona Lahti “Pelicans” komandā Somijas augstākajā līgā. Traumas dēļ čempionātā vien trīs spēles un pa nullēm. Pirms tam 1999. gada planētas meistarsacīkstēs bija komandas labākais snaiperis ar pieciem vārtiem. Karjeru noslēdza 2009. gadā, bet arī vēlāk uzspēlēja Latvijas čempionātā. Treneris kopš 2010. gada, trenējis arī Lietuvas izlasi, bet šosezon bija Ankipāna palīgs Rīgas “Dinamo”. Dēls Renārs arī spēlē hokeju.
Herberts Vasiļjevs (43 gadi). Sanktpēterburgā ieradās no Ziemeļamerikas tikai pirms ceturtdaļfināla ar Čehiju, sezonu aizvadot IHL un septiņus mačus NHL (gūti pirmie vārti). Karjeru noslēdza 2017. gadā kā Vācijas hokeja bundeslīgas zvaigzne no Krēfeldes “Penguins” vienības. Palīdz pilnveidot Vācijas jaunatnes hokeja sistēmu, kā arī ir Latvijas U-16 izlases galvenais treneris un U-18 izlases galvenā trenera Oļega Sorokina palīgs.
Jānis Sprukts (38 gadi). Jaunākais izlases dalībnieks, kurš Vasiļjeva uzmanību ieguva pēc laba U-18 pasaules čempionāta. Savos 18 gados spēlēja ar ķiveri režģi, laukumā tika epizodiski, toties vēlāk nokļuva NHL draftā un aizcīnījās arī līdz 14 mačiem Floridas “Panthers”. Vienīgais, kurš aktīvi spēlēja arī šosezon, pēdējās trīs sezonas esot viens no “Kurbada” līderiem.
Sergejs Seņins (48 gadi). Sezonu aizvadīja Fredrikshāvenas klubā Dānijā, čempionātā palika tukšā. Karjeru noslēdza 2014. gadā Izraēlā, kur dzīvo joprojām, jo no turienes nākuši viņa senči. Šobrīd ar hokeju nenodarbojas, strādājot privātajā biznesā.
Treneri: Haralds Vasiļjevs (68 gadi) – pie izlses stūres atgriezās 2017. gadā uz olimpisko kvalifikācijas turnīru, vēl 2018. gadā trenēja “Zemgale/LLU”, bet tagad atgūstas pēc smagas slimības, Vjačeslavs Nazarovs (70 gadi) – joprojām strādā par jauniešu treneri, Aleksandrs Klinšovs – devās mūžībā 2019. gada novembrī.
