Lielajam karogam uz AB dambja būt 2
Biedrībai “Latvijas karogs” un Rīgas pašvaldībai izdevies vienoties par vietu monumentāla Latvijas karoga masta uzstādīšanai galvaspilsētā. Lielais karogs uz AB dambja plīvos ne vēlāk kā no nākamā gada novembra.
Vēl novembra sākumā sarunā ar “Latvijas Avīzi” Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) ieceri uzstādīt monumentālu karoga mastu uz AB dambja vērtēja skeptiski. Mērs bažījās, ka šī vieta tehniski nespēs noturēt tik milzīgu objektu un “tas vienkārši uzgāzīsies virsū Saules akmenim”. Biedrības pieaicinātiem būvniekiem un ekspertiem tomēr izdevies Ušakovu pārliecināt, ka vieta ir piemērota šāda objekta uzstādīšanai. Kliedētas tika arī domnieku bažas par to, vai karoga mastu nenāksies pēc dažiem gadiem nojaukt, atgriežoties pie plāniem par koncertzāles būvi uz AB dambja, un par to, kā lielais karogs “sadzīvos” ar svētku uguņošanu. Kultūras ministrija informējusi, ka lielais karoga masts koncertzāles projektam netraucētu. Savukārt projekta īstenotāji apgalvo, ka lielais karogs esot izgatavots no īpaša nedegoša auduma, kam uguņošanas dzirksteles nekaitēšot.
AB dambis par piemērotāko vietu monumentāla Latvijas karoga uzstādīšanai atzīts ne vien iedzīvotāju interneta aptaujā, bet arī ekspertu vērtējumā. “Monumentāls karogs šeit būtu labi saskatāms gan no Vecrīgas, gan Pārdaugavas puses, gan Daugavas tiltiem, bet vienlaikus netraucētu UNESCO aizsargātajam Rīgas siluetam,” teica biedrības pieaicinātais arhitekts Andris Kronbergs.
“Arī pašvaldība plāno nākamgad sākt AB dambja labiekārtošanu, uzstādot koka terasi, bet tālākā nākotnē plānojam šo teritoriju attīstīt kā vietu sportošanai un atpūtai ģimenēm ar bērniem. Uzskatu, ka šādā vietā liels valsts karogs labi iederētos, un esmu ar abām rokām par šādu projektu. Ja reiz vairs nav bažu par drošību, tad varam virzīties uz priekšu,” tiekoties ar biedrības “Latvijas karogs” pārstāvjiem vakar atzina Rīgas mērs.
AB dambja zeme ir pilsētas īpašums, tādēļ Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs jau tikšanās laikā biedrības pārstāvjiem izsniedza pilnvaru, kas viņiem ļaus no atbildīgajām institūcijām pieprasīt nepieciešamos tehniskos datus un veikt projekta sagatavošanas darbus. Būvniecības izmaksas varētu būt ap 220 000 eiro, un tās apņēmušies segt biedrības piesaistīti būvuzņēmēji – Jānis Kols, Māris Martinsons, Armands Garkāns un Juris Kravalis. “Latvijas valsts un sabiedrība mums ir devusi iespēju izmantot savas spējas un talantus, lai kļūtu par veiksmīgiem uzņēmējiem. Šī ir lieliska iespēja kaut ko atdot atpakaļ sabiedrībai,” savu iesaistīšanos projektā pamatoja SIA “Arčers” īpašnieks Armands Garkāns.
Pieminot cīņās par Latvijas brīvību kritušos varoņus, šogad pirmais lielais karogs tika atklāts Ogres pilsētā. Līdzīgus projektus iesākušas arī vairākas Vidzemes pašvaldības – Valmiera, Sigulda, Smiltene un Cēsis. Nākamgad projekta iniciatori iecerējuši uzrunāt arī citu novadu pašvaldības. Tāpat biedrība “Latvijas karogs” un laikraksts “Latvijas Avīze” aicina ikvienu iedzīvotāju dalīties ar saviem stāstiem par Latvijas karogu, sūtot tos ar norādi “Karoga stāsts” pēc adreses AS “Lauku Avīze”, Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010 vai pa e-pastu [email protected].
