Lielajā talkā šogad aicinās atkritumus uzreiz šķirot 0
Šogad Lielā talka notiks 27.aprīlī un tajā cilvēki ne tikai tiek aicināti vākt atkritumus, bet iet vienu soli tālāk un atkritumus uzreiz arī šķirot, aģentūru LETA informēja Lielās talkas sabiedrisko attiecību pārstāve Anda Treija.
Otrdien Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, piedaloties izglītojošiem lektoriem un iedvesmotājiem, norisinājās visas Latvijas Lielās talkas koordinatoru tikšanās, kā arī tika aizvadīta preses konference “Ideju talka”, kurā piedalījās Lielās talkas patrons Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kartē atzīmējot pirmo talkošanas vietu Latvijā.
Treija informēja, ka šķirošana, vācot atkritumus, šogad ieviesta, lai veicinātu izpratni par plastmasas piesārņojumu, tās kaitīgo ietekmi uz vidi un izpratni par plastmasu kā videi bīstamu atkritumu, kas rada augsnes piesārņojumu un siltuma akumulāciju augsnē un ūdeņos.
“Šajos gados, Lielās talkas laikā sakopjot Latviju, esam paveikuši daudz. Tomēr, lai uzskatītu mūsu valsti par zaļāko valsti pasaulē, vēl daudz darāmā.
Pateicoties Lielajai talkai, sabiedrība vairāk sāk apzināties, ka tikai no mums pašiem ir un būs atkarīgs, kādā vidē dzīvojam un dzīvosim nākotnē. Tāpēc prieks, ka arvien vairāk cilvēku grib ieguldīt savu enerģiju, lai padarītu mūsu valsti tīrāku un sakoptāku,” uzsvēra Vējonis.
Valsts prezidents aicināja arī šogad ikvienu aktīvi iesaistīties Lielajā talkā, lai sakoptu vai labiekārtotu kādu sev nozīmīgu objektu. Valsts prezidents šogad talkos Tukuma novada Sēmes pagastā, kur kopā ar Latvijas skautiem un gaidām sakops un labiekārtos pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dzimtas mājās.
“Lielais talcinieku skaits ik gadu liecina par iedzīvotāju augstu vides apziņu un vēlmi dzīvot sakārtotā Latvijā. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka iedzīvotāji vēlas dzīvot zaļi, jau vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju šķiro mājsaimniecībā radušos atkritumus. Viena no ministrijas prioritātēm būs uzlabot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un veicināt arvien jaunu dalīto atkritumu vākšanas punktu veidošanu.
Tendences ir pozitīvas, jo šķirošanas iespējas paplašinās, kopš 2015.gada sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu skaits ir dubultojies 2018.gadā sasniedzot 5534. Ļoti ceru, ka ikviena Latvijas cilvēka atbildības sajūta un vēlme dzīvot sakoptā zemē turpinās pieaugt, izvirzot jaunus kopīgus mērķus ceļā uz tīru vidi, jo daba ir tā, kas vieno mūs visus,” norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
“Domājot par Latvijas nākamajiem 100 gadiem, šogad vēlamies talkas tradīciju pacelt jaunā kvalitātē, galvenokārt akcentējot sabiedrības izglītošanu, kā arī informēšanu par pasaules norisēm vides jomā, jo Latvija nevar dzīvot atrauti no visas pasaules. Vēl jo vairāk – mēs esam viena no tām pasaules valstīm, kas vides sakopšanas jomā var radīt piemēru citām pasaules valstīm,” aicināja Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme.
Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš uzsvēra, ka ir svarīgi padomāt par to, kāpēc Latvijā nostiprinājusies talkošanas tradīcija, un visus talkas koordinatorus aicināja talkotājus iedvesmot, atrast katram pašam iemeslu, kāpēc piedalīties atkritumu vākšanā un šķirošanā.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece aicināja izturēties atbildīgi pret Lielo talku, jo atkritumu vākšana un šķirošana ir ļoti būtiska visu veselībai – cilvēku saražotās ķīmiskās vielas iedarbojas uz cilvēku hormonu receptoriem, kas atstāj neatgriežamas sekas uz kopējo veselības stāvokli, ietekmē cilvēka imūnsistēmu un ievērojami paaugstina riskus saslimt ar kancerogēnajam saslimšanām. Tāpat, ķīmisko vielu – plastmasas klātesamība dabā atstāj sekas uz cilvēku auglību – iespējām radīt pēcnācējus, kas, kā atklāj pētījumi, pēdējos gadus atstāj neatgriežamas sekas.
Desmit gadu garumā Lielajā talkā kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku, un talkojuši latvieši ir arī citās pasaules valstīs. Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar 2008.gadu; 2018.gada talkā tas jau bija samazinājies uz pusi, salīdzinot ar 2017. gadu.
Daudzviet pašvaldību teritorijās vairs nav atrodami atkritumi, tāpēc talkas vietās tiek organizētas apkārtnes labiekārtošanas un koku stādīšanas talkas. Treija norādīja, ka šie fakti ir apliecinājums tam, ka Lielā talka ir konsekventi virzījusies izvēlētā mērķa – tīras un zaļas valsts virzienā.
