Lielajā talkā Mangaļsalā atrasts nesprādzis kara laika lādiņš 0
Jau desmito gadu Lielajā talkā piedalījās arī Rīgas brīvostas pārvalde (RBP). Sestdien RBP vairāk nekā 100 darbinieku sastāvā talkoja Mangaļsalā, kur nojauca ainavu degradējošus graustus, no sadzīves atkritumiem atbrīvoja Austrumu mola krasta zonu un ostai piegulošās apkaimes teritorijas, kā arī kopīgi ar Mangaļsalas iedzīvotājiem sakopa vēsturiskos Mangaļsalas fortus.
Talkot kopā ar iedzīvotājiem ostai tuvumā esošajās apkaimēs, piedaloties to sakārtošanā un labiekārtošanā, jau kļuvusi par ikgadēju RBP tradīciju. Arī šopavasar, vēl pirms Lielās talkas, sadarbībā ar Sarkandaugavas iedzīvotājiem no nokaltušajiem kokiem un skatu aizsedzošiem krūmiem attīrīta pludmales teritorija pie Kundziņsalas tilta, tā līdzdarbojoties iedzīvotāju iecerē padarīt upes krastu atklātāku un cilvēkiem pieejamāku.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš ir pārliecināts, ka Lielā talka gadu gaitā ieviesusi pārmaiņas arī cilvēku domāšanā. “10 gadi, kopš esam kopā ar Lielo talku, mainījuši arī mūs pašus – nestāvēt malā kā novērotājiem, bet aktīvi iesaistīties. Neapstāties pie sasniegtā, bet domāt un meklēt, ko varam izdarīt vēl labāk. Gan individuāli, gan arī kā organizācija – visiem kopā. Turklāt mums talkošana vienmēr nākusi ar papildu pievienoto vērtību – jauniem draugiem un domubiedriem. Vai tie būtu vides organizāciju biedri, dzīvnieku draugi vai ostai pieguļošo apkaimju iedzīvotāji, ar kuriem kopā izmeklēti un stādīti koki, pētīti ostas zaļajās teritorijās mītošie putni un tiem izgatavoti putnu būri, sakārtotas ostai tuvumā esošas teritorijas, no atkritumiem tīrītas dažādas ūdenstilpnes utt. Līdz ar to var teikt, ka talka ir arī par kopā būšanu un ieklausīšanos citam citā, sadarbošanos,” saka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Lielajā talkā 28.aprīlī Mangaļsalā atrasts nesprādzis kara laika lādiņš, informēja Lielās talkas mediju koordinatore Ginta Zalaka.
Neiztika arī bez citiem savdabīgiem atradumiem. Izmesti portatīvie datori un nonēsātie apavi vairs neesot retums. Taču šogad kāds talkotājs uzgājis arī pārīti pilnīgi jaunu kedu ar visām cenu zīmēm.
Sakopjot vidi un stādot kokus nākotnei, šodien vairāk nekā 1700 vietās Latvijā norosinājās Lielā talka.
Šogad talcinieki bija nodarbināti dažādos darbos – atkritumu vākšana, kapsētu un parku sakopšana no pērnajām lapām un nolūzušajiem zariem, pagalmu labiekārtošana un apzaļumošana, kā arī koku stādīšana. Daudzas talkas noritēja īpašā Latvijas simtgades noskaņā, stādot alejas un ierīkojot puķu dobes vai apstādījumus, piemēram, Latvijas karoga krāsās.
Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme norāda: “Atšķirībā no citiem gadiem, šogad īpaši aktīvi bija tā sauktie pēdējā brīža talcinieki. Lai arī oficiāli bija reģistrētas ap 1700 talkas, faktiskais to skaits bija vēl lielāks, jo arī talkas dienā novadu koordinatori steidza palīgā iedzīvotājiem ar padomu, kā labāk vēl organizēt talkas oficiāli nereģistrētā vietā. Neskatoties uz brīžiem brāzmaino vēju un lietus smidzināšanu, iedzīvotāju aktivitāte bija liela.”
Noslēdzot Lielo talku un gaidot Pasaules talku rudenī, Jaunzeme aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju iestādīt arī savu Laimes koku un augt tam līdzi, vērojot kā tas no sēklas izaug līdz kokam: “Es izsaku vissirsnīgāko pateicību ikvienam, kas ir piedalījies Lielajā talkā! Šo 10 gadu laikā esam sakopuši savu zemi un mainījušies arī paši. Tagad varam dalīties pieredzē ar citām pasaules valstīm. Mums jāiet uz priekšu! Tāpēc aicinu ikvienu iestādīt savu Laimes koku, kas simbolizē mūsu labās domas un novēlējumus Latvijai kā pārtikušai, veselīgai un gudrai nākamās simtgades valstij,” teica Jaunzeme.
