Lielais sprādziens, iespējams, nebija Visuma sākums. Zinātnieki ir veikuši revolucionāru atklājumu 56
Lielais sprādziens, iespējams, nebija visa sākums. Saskaņā ar kosmoloģisko teoriju, kas liecina, ka Visums var “pārlēkt” starp saspiešanas un izplešanās fāzēm, šai teorijai varētu būt dziļa ietekme uz kosmosa dabu un diviem tā noslēpumainākajiem objektiem, melnajiem caurumiem un tumšo vielu.
Saskaņā ar Live Science jaunāko pētījumu, tumšā matērija var sastāvēt no melnajiem caurumiem, kas veidojās pārejas laikā no pēdējās saspiešanas uz pašreizējo izplešanās fāzi, kas notika pirms Lielā sprādziena.
Ja tā ir taisnība, tad nākotnes laboratorijas varēs atklāt gravitācijas viļņus, kas rodas melno caurumu veidošanās procesā, kas sniegs pierādījumus, lai atbalstītu šo tumšās vielas veidošanās scenāriju.
Zvaigžņu kustības novērojumi galaktikās un kosmisko mikroviļņu fons — Lielā sprādziena pēcspīdums — liecina, ka aptuveni 80% no visas Visuma matērijas ir tumšā matērija. Kā zināms, šī viela neatstaro, neuzsūc un neizstaro gaismu. Lai gan tās daudzums ir milzīgs, tās sastāvs joprojām ir neskaidrs.
Jaunā pētījumā zinātnieki pētīja scenāriju, kurā tumšā matērija sastāv no pirmatnējiem melnajiem caurumiem, ko veido blīvuma svārstības Visuma saspiešanas pēdējā fāzē.
Tradicionālais kosmoloģiskais uzskats liecina, ka Visums sākās ar singularitāti, kam sekoja īss ārkārtīgi straujas izplešanās periods – inflācija. Tomēr jaunā pētījuma autori analizēja eksotiskāku teoriju, kas pazīstama kā nevienkāršās vielas atsitiena kosmoloģija. Pēc tās Visums vispirms izgāja cauri saspiešanas fāzei, un tā beidzās ar atsitienu matērijas blīvuma palielināšanās dēļ. Sekoja Lielais sprādziens un paātrinātā paplašināšanās, ko var redzēt tagad.
Saskaņā ar šo teoriju Visums saruka līdz apmēram 50 reizēm mazāks nekā tas ir šodien. Pēc atlēciena piedzima fotoni un citas daļiņas. Šajā periodā matērijas blīvums bija tik liels, ka matērijas blīvuma kvantu svārstību dēļ izveidojās nelieli melnie caurumi, padarot tos par dzīvotspējīgiem tumšās vielas kandidātiem.
Pētnieki cer izmantot nākamās paaudzes gravitācijas viļņu observatorijas, lai turpinātu pārbaudīt savas prognozes. “Šis darbs ir svarīgs tādā ziņā, ka tas nodrošina dabisku veidu, kā veidojas mazie melnie caurumi tumšo vielu struktūrā, kas nav parasta struktūra. Citā darbā pašlaik tiek pētīta šādu caurumu uzvedība – sīki melni caurumi ap zvaigznēm, iespējams, ļaus atrast veidu, kā tos atklāt nākotnē.
