Ko dod līgums? 0
Ja sava īpašuma vērtības paaugstināšanā izvēlēsieties pavisam privātus meistarus, viņi, protams, par rakstisku līgumu pat neieminēsies, labākajā gadījumā iesniegs vien aptuvenu tāmi, it kā tiešām spētu tajā iekļauties, sliktākajā gadījumā nosauks summu, ko vēlas saņemt par darbu. Sak, mēs esam praktiķi…
Būsim godīgi – nav iespējams uzrakstīt tāmi, kurā precīzi uzrādītas remonta izmaksas. Viena lieta, kad saimnieks nopērk labāku santehniku vai saimniece izvēlas skaistākas tapetes, kas maksā divreiz dārgāk nekā plānots, pavisam cita – kad meistari sāk pamatot savus pirkumus, par kuriem pasūtītājam ir minimāla nojausma. Apbrīnojami, cik daudz dažādu nieku pašapzinīgs santehniķis spēj saskrūvēt vienā pievienojuma vietā, bet katra šāda amerikanka ir laba dzēriena vērtībā!
Ja remonta laikā neparāda rakstura stingrību, nudien var izputēt vai iekulties parādos. Tāpēc pašam jāraksta līgums, lai arī cik lielas ciešanas šis process sagādā. Diemžēl ļaudīm ir gauži slikta atmiņa, viņi itin bieži aizmirst solīto vai arī norunāto, izrādās, saprot citādi. Līgumā vērts fiksēt galvenos noteikumus: atbildības jomas, maksāšanas kārtību, termiņus un skaitļus. Protams, šādam dokumentam nav sevišķi liela svara, drīzāk tas noder argumentiem, kad sākas principiālas domstarpības, un parasti tādus līgumus finālā draudzīgi saplēš. Starp citu, daudz nopietnāki nav arī standartlīgumi, kurus piedāvā legālie būvnieki, tikai tur noteikumi daudz sarežģītāki, principā mērķēti vienos vārtos, un iebiedēšanai aprēķinātas arī PVN summas. Taču varianti, kā saka, ir vienmēr, paši saprotat…
