Cenu lēciens debesīs ir tāds, ka abu monopolistu klientiem aizbrauc jumts tiešā un pārnestā nozīmē. Egila Līcīša feļetons 106
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzzinot par gāzes un elektrības tarifu ievērojamu, strauju palēcienu, daudzus vecāka gadagājuma cilvēkus, pensionārus pie samaņas atdabūja vien ar ožamo spirtu, ierīvējot deniņus vai pievienojot mākslīgi elpināmam aparātam.
Visa nācija bija šokā, katrs namsaimnieks jutās ar karoti darvas pacienāts par “Latvenergo” un “Latvijas gāzes” pieaugošo ēstgribu, kuru ražotā, piegādātā produkcija sadārdzinās par 20–40 procentiem.
Anonsējot jaunumus, abi uzņēmumi savas komerciālās intereses, vēlmi iztīrīt klientiem kabatas un novilkt pēdējo kreklu iztēlo kā lielu pretimnākšanu.
“Latvenergo” “atradis par iespēju” piemērot tik zemus tarifus patērētājiem, neraugoties uz šaušalīgo sadārdzinājumu nozarē, kas ir energotirgū vietām četrkārtīgs, vietām par 90 procentiem.
Savukārt gāzinieki, ar plašu žestu nopirkuši plašus reklāmlaukumus, pamāca plīšu un apkures katlu lietotājus, kā ar iekārtām apieties un ko varētu ietaupīt.
Tur minēts “interesants fakts”, ka pārāk bieža cepeškrāsns durtiņu virināšana ir nedraudzīga energoresursiem un ka siltuma padeves un temperatūras regulēšanai ieteicams izmantot termostatu, it kā reklāmu adresāti to nekad nebūtu zinājuši.
Bijušajam valdības galvam, tagad “Gazprom” padotajam Aigaram Kalvītim vajadzēja gan pašam sākt taupīt un nepadarīt “Latvijas gāzes” uzņēmumu par siltu mūrīti, kur patverties veciem cīņubiedriem no politiskās darbības laikiem.
Cenu lēciens debesīs ir tāds, ka abu monopolistu klientiem aizbrauc jumts tiešā un pārnestā nozīmē.
Cilvēki, nespēdami samaksāt treknos gāzes un elektro rēķinus, atteiksies no apkures un gaismas. Skursteņi daudzkur vairs nekūpēs. Ziemā sildīsies, dzīvokļos sārtos dedzinot mēbeles, vai sals, tīstoties segās.
Vēl cits skumīgs risinājums – no komfortabliem mājokļiem pārcelsies uz mazākiem, kvadratūrā nabadzīgākiem skabūžiem. Daudzas ģimenes būs spiestas atstāt mūra ēkas un turpmāk rast pajumti būdiņās vai pat iemitināties kartona iesaiņojumkastēs.
Nešaubīgi skaidrs, ka turpmāk dabas pirmelementus – gāzi, elektroenerģiju – mājsaimniecībā atļausies lietot kā zilumzāles: gāzes plīti ātrai ēdiena uzsildīšanai, bet gaismu iedegs, lai naktī uz ateju aizietu pa mazajām darīšanām.
Civilizētās valstīs attīstītās tautas pēc šādām badīgo monopolistu izdarībām momentā būtu ielās ar “Biedri, nu celieties kājās!”, bet velti aicināt uz protestiem miegaino latvieti, kas ir ārkārtīgi pacietīgs kukainis.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uz tautiešu izģērbšanu noraugās visumā mierīgi, vien brīdinot – skatoties nākotnē, netiek sagaidīti faktori, kuri spējīgi veicināt elektroenerģijas un gāzes cenu kritumu tirgū.
Esot traucējumi, sarežģījumi elektropārvadā starp Lietuvu un Zviedriju, cenu diktējot TEC izmaksas, kas savukārt atkarīgas no dabas gāzes strauji augošām cenām – to esam dzirdējuši agrāk, kad gāzes tarifu noteica attiecībā pret naftas cenas kāpelēšanu.
Kad nafta sadārdzinājās par 20%, gāzinieki sarēķināja cenas palielinājumu par 40%. Kad naftas cena mazinājās par 40%, “Latvijas gāze” klientam atsūtīja par 2% mazāku rēķinu. Arī tad regulators neko vairāk par roku plātīšanu nespēja.
Pret to, ka gāzes maksa sasniedz rekordcenu, pret elektrības tarifu lidojumu kosmosā iebilstu saprātīgi domājoša valdība jebkurā normālā, sociāli atbildīgā valstī.
Mūsu valdībai būtu jāpieslēdzas, kā ar strāvu jāsit pa nagiem tiem, kas grib izdzēst uguņus latviešu pavardos.
Bet iežēlinošā tonī par stāvokli izteikusies vien Saeimas priekšsēdētāja baltā Ināriņa, kura lūgusi regulatoru līdzsvarot pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju intereses.
Premjers nav reaģējis uz cenu kurināšanu, Kariņam par to ne silts, ne auksts. Kariņam rūp, lai ungāru bērniem, kas vēl nevēlas brīnišķīgo piedzīvojumu ar dzimummaiņu, būtu brīv to skolās afišēt kā pozitīvu un noderīgu.
Premjers par šādu nostāju ir norāts un izplūkāts, bet koalīcija par nācijas žņaugšanu ar tarifiem saldi dus, ieaijāta miegā ar “Pele brauc, rati čīkst”, “Aijā, Ancīt, aijā” un tamlīdzīgiem snaudu veicinošiem gabaliem.
Valkas mērs Vents Armands Krauklis raksta redakcijai, ka ticies ar Igaunijas premjeri Kaju Kallasu. Aizvadītajā četrgadē Valkā / Valgā viesojušies trīs igauņu premjeri, kamēr no Latvijas puses parādījušies nulle valdības vadītāju.
Kur un kad pēdējoreiz reģionālā vizītē devies lielais mājāssēdētājs Krišjānis Kariņš, nav zināms. Tas liecina par attieksmi – nulle interese par vēlētāju vajadzībām. Tāda vadība, kas dara pāri savai tautai, ir nomaināma.
