Balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā šogad pasniegs operatoram Kalvim Zalcmanim 0
Zane Dzene, Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” šogad norisināsies tiešsaistē un televīzijā. No 12. līdz 15. novembrim skatītājiem būs iespēja vietnē “filmas.lv” noskatīties balvai nominētās dokumentālās filmas, īsfilmas, pirmizrādes un Mūža balvas laureāta Kalvja Zalcmaņa retrospekciju.
Līdz svētdienai, 15. novembrim, “filmas.lv” varēs noskatīties “Lielajam Kristapam” nominētās dokumentālās filmas “Valkātājs”, “Klejotāji”, “Skaistai būt”, “Pārgājiens ’44”, “Dainu kamermistērijas”, “Katra diena simtgadē”, īsfilmas “Gulbju jaunava”, “Visi mani draugi ir miruši” un Mūža balvas laureāta, operatora Kalvja Zalcmaņa retrospekcijas filmas “Atbalss”, “Džemma”, “Mūžs”, “Neglītais pīlēns – cilvēka bērns”, “Virsdiriģenti”.
Retrospekcijas programma sagatavota sadarbībā ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, filmu restaurēšanu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Ivara Zviedra “Valkātāju” būs iespējams skatīties tikai Latvijas teritorijā, bet informācija par abu īsfilmu izrādīšanas tiesībām būs atrodama “Lielā Kristapa” mājaslapā un vietnē “filmas.lv”.
Kā ierasts, “Lielā Kristapa” laikā būs arī pirmizrādes, un vietnē “filmas.lv” kino forumu atklās 12. novembrī ar Mārtiņa Grauda dokumentālo filmu “Koku opera”.
Pirmizrādes piedzīvos arī Lienes Lindes un Armanda Zača “Klātbūtne”, Paula Dombrovska filma “Mans mīļais Don” un Kristas Burānes animācijas filma “Māsiņas Puteklītes”.
Īpašais seanss tiešsaistē būs arī šogad visvairāk nominētajai filmai “Pilsēta pie upes”. Uz pirmizrādēm un īpašajiem seansiem varēs pieteikties “filmas.lv”, kur atrodama visa informācija, kā tas izdarāms.
Balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā šogad pasniegs operatoram Kalvim Zalcmanim – vienam no spožākajiem vārdiem mūsu kinoprofesionāļu zvaigznājā jau 50 gadus.
Viņš strādājis Rīgas kinostudijā, bijis operators aktierfilmai “Motociklu vasara” (1974), kā arī vairāk nekā 50 dokumentālajām filmām un 400 kinohronikām.
“Nereti par leģendāru saucam Rīgas dokumentālā kino skolu – īpašu periodu Latvijas kino vēsturē, kad vienotā un līdzvērtīgā stilā strādāja vesela domubiedru kopa, radot ne tikai Latvijas mērogā nozīmīgas filmas. Viens no šīs grupas stabilākajiem balstiem ir kinooperators Kalvis Zalcmanis,” savā laureātam veltītajā apcerē “kinoraksti.lv” raksta kinorežisore Laima Žurgina.
Kopā ar Kalvi Zalcmani vēlējušies strādāt daudzi mūsu izcilie režisori – Hercs Franks, Ansis Epners, Juris Podnieks, Ivars Seleckis un citi. Daudzas filmas, pie kurām viņš strādājis, iekļautas latviešu kino zelta fondā un apbalvotas gan Latvijas, gan starptautiskos filmu festivālos.
To vidū – “Mūžs” (1972, rež. Hercs Franks), “Esības prieks” (1973, rež. Hercs Franks), “Ceļojums uz zemi” (1977, rež. U. Brauns), “Četri meklē miljonu” (1979, rež. A. Epners), “Edgara Kauliņa pēdējie svētki” (1980, rež. H. Franks), “Vai viegli būt jaunam” (1986, rež. J. Podnieks), “Es esmu latvietis” (1990, rež. A. Epners), “Eduards Ševardnadze. Ceļš no pagātnes uz nākotni” (1993), “Sods par sapni” (1994, rež. A. Rozenbergs).
Savas zināšanas viņš nodevis Kultūras akadēmijā paša dibinātās TV un audiovizuālās mākslas apakšprogrammas studentiem, un viņa skolai cauri gājuši daudzi šobrīd atzīti operatori, arī Aleksandrs Grebņevs, Jānis Eglītis, Valdis Celmiņš u. c.
“Par Kalvi, kā par katru mākslinieku, vislabāk liecina viņa darbi – tajos mājo autoru dvēseles. Un vēl Kalvim ir cits brīnišķīgs turpinājums citā mākslas žanrā – viņa mazmeita ir primabalerīna Annija Kopštāle, starptautisku konkursu laureāte un Latvijas baleta lepnums,” portālā “kinoraksti.lv” norāda L. Žurgina.
“Lielā Kristapa” balvu pasniegšanas ceremonija notiks svētdienas, 15. novembra, vakarā un tiešraide būs skatāma LTV, “LSM.lv” un “REplay.lv”.
Tā norisināsies jaunā formātā – bez skatītājiem – un tiks raidīta no Latvijas Kultūras akadēmijas Filmu skolas paviljona, kur atradīsies ceremonijas vadītāji un žūrija, tiešajā ēterā notiks pieslēgšanās sarunām ar nominantiem.
Aktuālā informācija: “filmas.lv” un “lielaiskristaps.lv”.
Uzziņa
Kas sacenšas par “Lielo Kristapu”
• Labākā pilnmetrāžas spēlfilma. “Piļsāta pi upis” (“Ego Media”, 15 nominācijas); “Dvēseļu putenis” (“Kultfilma”, 11 nominācijas); “Ko zina Klusā Gerda” (“Nida Filma”, 9 nominācijas).
• Labākā spēlfilmas režija: Dzintars Dreibergs (“Dvēseļu putenis”), Viesturs Kairišs (“Pilsēta pie upes”), Jevgeņijs Paškevičs (“Ko zina Klusā Gerda”).
• Labākais operatora darbs spēlfilmā: Gints Bērziņš (“Pilsēta pie upes”), Valdis Celmiņš (“Dvēseļu putenis”), Džordžs Čipers-Lillemarks (“Maiņa”), Andrejs Rudzāts (“Ko zina Klusā Gerda”).
• Labākais aktierdarbs galvenajā lomā: Oto Brantevics (“Dvēseļu putenis”), Agnese Cīrule (“Pilsēta pie upes”), Andris Keišs, Jānis Skutelis, Egons Dombrovskis (nominēti kā ansamblis; “Kino un mēs”), Edgars Ozoliņš (“Maiņa”), Dāvis Suharevskis (“Pilsēta pie upes”).
• Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma: “Katra diena simtgadē. Gadalaiki” – “Sibīrijas bērni” (producente Dzintra Geka); “Klātbūtne” (“Ego Media”, producents Guntis Trekteris); “Valkātājs” (“Dokumentālists”, producenti Ivars Zviedris, Marta Bite).
• Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma: “Afigenna” (“Dokumentālists”); “Mans mīļais Don” (“Raccoon Hands Productions”); “Pārgājiens ’44” (“Tritone Studio”); “Pirmais tilts” (“Kompānija Hargla”).
• Labākā animācijas filma: “Gulbju jaunava” (“Air Productions”); “Mans mīļākais karš” (“Bivrost Film”, “Ego Media”); “Visi mani draugi ir miruši” (VFS Films).
(visu sarakstu sk. “lielaiskristaps.lv”)
Mūža balvas ieguvēja, operatora Kalvja Zalcmaņa filmu retrospektīva (portālā “filmas.lv”)
• “Mūžs” (1972, režisors Hercs Franks) – Ogres rajona Lielvārdes kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētāja Edgara Kauliņa kinoportrets; viena no retajām filmām, kuras iekļūšanu Latvijas kino zelta fondā nosaka arī operatora darbs.
• “Atbalss” (1983, rež. Ansis Epners) – filma par Mazsalacas vidusskolu rosina pārdomāt, kādas vērtības skola var ieaudzināt bērnam un kā tas vēlāk atskan jauna cilvēka dzīvē. No Mazsalacas skolas nāk gan filmas režisors Ansis Epners, gan operators Kalvis Zalcmanis.
• “Virsdiriģenti” (1983, rež. A. Epners) – tikai desmit minūtes īsajā filmā redzami visi 1985. gada svētku virsdiriģenti – Ausma Derkēvica, Imants Cepītis, Imants Kokars, Gido Kokars, Edgars Račevskis, Jānis Dūmiņš, Ilgvars Matrozis, Daumants Gailis, Pauls Kvelde, Haralds Mednis –, tāpēc tā uztverama arī kā kultūrvēsturisks dokuments.
• “Džemma” (1986, rež. Laima Žurgina) – filma-monologs, kura galvenā varone ir gleznotāja Džemma Skulme (1925–2019) – spēcīga un sociāli aktīva personība.
• “Neglītais pīlēns – cilvēka bērns” (1985, rež. L. Žurgina) – 20. gs. 80. gadu Latvijai zīmīga filma – sociāli aktuāls jautājums risināts mākslinieciski pārliecinošā formā, poētiski atspoguļojot filmas varoņa, Mazirbes internātskolas zīmēšanas skolotāja Andra Grinberga neparastās pedagoģiskās metodes.
