“Irānas – kontras” lietas izmeklēšana 4
Pēdējos Reigana prezidentūras gadus nopietni apkaunoja tā dēvētā “Irānas – kontras” lieta. No vienas puses, cenšoties attēlot Irānu kā teroristisku valsti, no otras puses, kā starpnieku izmantojot Izraēlu, Reigana administrācija slepeni apgādāja to ar ieročiem, savukārt šajos darījumos gūto peļņu izmantoja, lai iegādātos ieročus piegādēm Nikaragvas kaujinieku vienībām (contras), kas karoja pret sandinistisko kreiso valdību. Šāda ieroču piegāde pārkāpa ne tikai starptautisko tiesību normas, bet tostarp arī ASV likumdošanu, par ko pienācās ļoti bargs sods.
Ronaldam, protams, bija pārliecinoši jāmelo, minot visus iespējamos un neiespējamos, ticamos un neticamos attaisnojumus, un, visbeidzot, visu vainu par šo faktu izlēma uzvelt Nacionālās drošības padomes aparāta līdzstrādniekam apakšpulkvedim Oliveram Nortam, kurš bija visu pretlikumīgo pret Nikaragvas valdību vērsto operāciju koordinētājs, lai gan izmeklēšanā viņš to noliedza.
Lieta “Irāna – kontras” bija daļa no lielas, sarežģītas un ne gluži vienmēr konsekventas amerikāņu spēles Persijas līča reģionā. Tur 80. gados risinājās mokoši ilgais Irānas un Irākas karš, amerikāņu slepenās ieroču piegādes nostiprināja Irānas armijas kaujas spējas, un 1986. gadā kara gaitā iezīmējās jauns lūzums. Tomēr Irākas zaudējums karā varētu novest pie šīs valsts sagrūšanas un fundamentālas šiītu valsts izveidošanās dienvidos un neatkarīgas kreisi radikālas Kurdistānas izveidošanās ziemeļos. Tāpēc 1987. gadā Reigana administrācijai nācās veikt enerģiskus soļus palīdzības sniegšanai Irākai. Persijas līcī iegāja ASV kara flotes kuģi, kas nodrošināja militāro piegāžu drošību Irākai no citām arābu valstīm.
1987. gadā Kongresā notika liecību uzklausīšana saistībā ar “Irānas – kontras” lietu, kuras gaitā noskaidrojās, ka skandālā ļoti dziļi iesaistīts Reigana palīgs nacionālās drošības jautājumos admirālis Džons Poindeksters, prezidenta administrācijas vadītājs Donalds Rīgans, kā arī CIP direktors Viljams Keisijs. Turklāt šā procesa laikā Keisijs pēkšņi saslima un drīz nomira. Savukārt Rīgans bijs spiests demisionēt.
“Irānas – kontras” skandāls ļoti nopietni aptraipīja Ronalda reputāciju, kas gaidāmo 1988. gada prezidenta vēlēšanu priekšvakarā bija republikāņiem ļoti nevēlams fakts. Divi pēdējie gadi prezidenta amatā Reiganam bija visgrūtākie no visiem astoņiem tur pavadītajiem. 1988. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā Reigans aktīvi piedalījās Džordža Buša kā prezidenta amata kandidāta virzīšanā.
