Ceļš uz lielo politiku 4
Bet vēl pirms laulības ar Nensiju, 1951. gadā, atgadījās kāds notikums, kas ļoti lielā mērā noteica turpmāko Ronalda likteni. Lieluzņēmums General Electric uzaicināja viņu kļūt par televīzijas raidījumu sērijas vadītāju, lai radītu pozitīvu uzņēmuma veidolu amerikāņu acīs. Ronalds kļuva par reklāmas seju vienam no lielākajiem amerikāņu monopoluzņēmumiem. Turpmāk tas viņam ļoti noderēja.
Darbs bija saistīts ar biežiem izbraucieniem pa visu ASV, nācās bieži uzstāties, un savās runās Ronalds aizgūtnēm slavēja ” ” “amerikāņu vērtības”, gānīja komunistus, aizstāvēja uzņēmējdarbības brīvību un vienlaikus kritizēja federālo valdību, kas, viņaprāt, atsvešinājusies no reālās dzīves un nospiež gan uzņēmumus, gan ierindas amerikāņus ar nesamērīgiem nodokļiem.
Ārēji pievilcīgs un solīds, liela auguma un stalts, ar prasmi uzvesties kameras priekšā un, protams, ar profesionālu Holivudas smaidiņu Ronalds patiešām spēja iedvest vajadzīgo pārliecību gan vislielākajai auditorijai tālrādē, gan arī nelielai grupiņai gluži privātā sarunā. Kopš tā laika viņam pielipa apzīmējums “Lielais komunikators” jeb citiem vārdiem – sarunas uzturēšanas meistars.
Ronaldam ieteica pilnībā pievērsties politikai, vispirms mēģinot kļūt par kādas pavalsts likumdevēju palātas locekli. Viņam pašam arī nekas nebija pretim sākt virzīties augšup pa politiskās karjeras kāpnēm, jo bija noformējusies pārliecība, ka tas itin viegli padodas, bez īpašas piepūles. Turklāt tādu “eksperimentu” viņš varēja atļauties, raugoties arī no finansiālā aspekta, jo darbs General Electric interesēs bija vairāk nekā labi apmaksāts. Tas ļāva Ronaldam 1956. gadā Losandželosas piepilsētā uzbūvēt greznu privātmāju.
50. gadu pašās beigās Ronalds pieteicās Demokrātu partijas Kalifornijas nodaļā. Taču pēc tam, kad 1960. gadā par ASV prezidentu kļuva Džons Kenedijs, tādi Ronalda tipa konservatori demokrātu saimē izrādījās neiederīgi, un 1962. gadā Ronalds pārmetās pretējā pusē, kļūstot par Republikāņu partijas biedru.
Turpmākajos gados Ronalda dzīvē iestājās periods, kurā viņš nostiprināja savu stāvokli Kalifornijas republikāņu rindās. 1964. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā Ronalds aktīvi atbalstīja republikāņu kandidātu Bariju Goldvoteru. Viņa emocionālās uzstāšanās translēja tālrādē visā Amerikā, vienlaikus radot iespaidu par viņu pašu kā vienu no Republikāņu partijas konservatīvā spārna līderiem.
Var secināt, ka Ronalds bija tāds cilvēka tips, kurš spēj ieņemt vadošu stāvokli arī tajā gadījumā, ja tam nav nekāda pamatojuma. Tieši tādā veidā viņš spēja panākt, ka viņu atbalsta kā kandidātu uz Kalifornijas gubernatora amatu. Un acumirklī noskaidroja, ka viņš ir īstens vēlētāju mīlulis. Ronalds bez aplinkiem runāja par birokrātu vardarbību un, protams, joprojām nenokāpa no tik izdevīgās baidīšanas toņkārtas ar komunisma draudiem. Turklāt, izmantojot apgūto aktiermeistarību, viņš prata to darīt bez jūtama fanātisma, ar burvīgu smaidu lūpās.
