Lielais kaķis krustugunīs: vai šos plēsējus drīkst medīt un, kas garantē, ka tikko izārstētais lūsis, neatgriezīsies pilsētā, apdraudot suņus? 21
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Marta nogalē Jaunjelgavas iedzīvotājus pārsteidza lūsis, kurš gaišā dienas laikā klaiņoja pa pilsētas ielām. Ļoti novārdzis, klibs un izbadējies. Tika izsaukti atbildīgie dienesti un dzīvnieks nogādāts patversmē “Mežavairogi”, kur lūsi apskatīja veterinārārsti, konstatējot stipru iekaisumu un pamatīgi savainotu ķepu.
Sekoja operācija klīnikā, kuras laikā ar implantu palīdzību salūzušie kaulu gabali tika salikti kopā. Sabiedrības interese par Jaunjelgavas lūša likteni sakritusi ar atkal atsāktajām diskusijām par to, vai Latvijā drīkst vai nedrīkst medīt šo skaisto dzīvnieku.
Kas īsti bijis pie vainas Jaunjelgavas lūša traumai – malumednieku cilpa vai auto, to tagad grūti teikt, katrā ziņā lietas nu jau iet uz labo pusi, “Latvijas Avīzei” stāsta patversmes vadītāja Danuta Priede.
“Dzīvnieka apetīte ir lieliska, tomēr veikalā pirktajai gaļai virsū neskatās, tādēļ esam spiesti pirkt dzīvas vistas un trušus un tad tos izbarot,” teic D. Priede, piebilstot, ka kopumā operācija un zāles izmaksājušas virs 1000 eiro, nerēķinot klāt barību.
“Šobrīd tiek dotas antibiotikas un atveseļošanās process iet pilnā sparā. Ja viss būs labi, drīzumā lūsīti varēsim laist savvaļā.”
Un te nu sākas problēmas. Vai savvaļā izlaistais lūsis nemēģinās vēlreiz doties pa iestaigāto taciņu vieglāka medījuma, piemēram, suņa, meklējumos? D. Priede šādu iespēju neizslēdz.
“Šis jau ir otrais gadījums divu mēnešu laikā, kad mūsu patversmē nonāk lūsis. Pirmais tika noķerts Mālpilī, kur gulējis privātmājas šķūnītī. Arī toreiz dzīvnieks bija novārdzis, diemžēl, par spīti visiem pūliņiem, neizdzīvoja. Tomēr līdz pēdējam brīdim arī viņš, tāpat kā šis lūsis, bija ļoti agresīvs.”
Sabiedrība vairāk jāizglīto
Jaunjelgavas lūsis ar jaunu sparu uzjundījis diskusijas par ļoti jūtīgu jautājumu – drīkst vai nedrīkst medīt šo skaisto dzīvnieku? Lūši mīt 23 Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet medīt tos atļauts tikai trijās – Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Pēdējās divās medības tiek pamatotas ar lūšu nodarīto skādi ziemeļbriežiem, bet Latvijā argumentācija klibo, uz ko pērn norādījusi pat Valsts kontrole, secinot, ka dati par lūšu skaitu Latvijā ir maldinoši, un apšaubot medību limitus un uzraudzību.
Arī dzīvnieku aizstāvju un vides organizācijas pēdējos gados uzstāj uz medību aizliegumu, kas nupat rezultējies ar sabiedrības iniciatīvu portālā “Mana balss” savāktiem 11 350 parakstiem pret medībām. Iniciatīvas virzītājs ir Jānis Vinters, kurš pauž uzskatu, ka ir nepieciešama šīs dzīvnieku sugas medību pilnīga aizliegšana, tā veicinot veselākus mežus un sabalansētākus biotopus.
“Esmu pret šo iniciatīvu, lai cik varbūt pārsteidzoši tas izklausās,” teic “Mežavairogu” vadītāja D. Priede. Viņa pamato – kā jebkuru dzīvnieku populāciju, lūšu un arī vilku vairošanās jākontrolē, pretējā gadījumā meža dzīvnieki kļūs arvien drošāki un var uzbrukt pat cilvēkam.
“Tiklīdz pilsētā ienāk lūsis, visi satraucas un jūt viņam līdzi. Bet ko teiksim, ja viņš ienāks pagalmā, uzbruks sunim vai pat bērnam? Liels lūsis, arī vilks var saplēst cilvēku. Lūsim un arī vilkam mežā nav dabisko ienaidnieku, tādēļ nedrīkst visu atstāt pašplūsmā, būs slikti.
Jā, var diskutēt par medību kvotām, medību termiņiem, bet aizliegt medības nevajadzētu. Vajag nevis emocijas, bet pamatojumu, kāpēc lūši jāsaudzē,” tā D. Priede. Viņa arī uzskata, ka sabiedrībā neesot pietiekamas izpratnes ne par medībām, ne par dabā notiekošo, tādēļ līdz šim ieguldītais skaidrošanas darbs nav pietiekams.
“Diemžēl bieži jaucam mednieku ar malumednieku. Mednieks saudzē zvērus un tos piebaro, toties malumednieks tikai patērē, liekot cilpas. Cik esam ņēmuši ārā no lamatām jau satrūdējušus dzīvnieku līķus, jo malumedniekam pilnīgi vienalga, kas ar medījumu notiks, ja viņš pats kāda iemesla dēļ netiek pie tām lamatām. Latvijā ir attīstīta medību kultūra, bet mednieki paši “šauj sev kājā”, to pietiekami neskaidrojot,” tā “Mežavairogu” vadītāja.
Šosezon var nomedīt 80 lūšus
Valsts meža dienestā (VMD) skaidro, ka nomedījamo dzīvnieku apjoms tiek regulēts no reizes uz reizi, ņemot vērā lūšu izplatību, kā arī stirnu populācijas stāvokli, jo tās ir lūšu galvenā barība. Piemēram, pagājušajā sezonā tika atļauts nomedīt 100 lūšus, bet šajā – ne vairāk kā 80. Kopumā Latvijā esot ap 1400–1600 lūšu.
VMD atgādina, ka lūšus Latvijā medī vismaz pēdējos sešdesmit gadus un, lai arī pieeju medību regulēšanā dažādas interešu grupas kritizē, kopumā tā esot uzskatāma par sekmīgu – pēc zinātnieku aplēsēm, lūšu populācija ir vislabākajā stāvoklī pēdējo simt gadu laikā. Pilnīgs medību aizliegums būtu galējs līdzeklis gadījumā, ja lūšiem klātos ļoti slikti un citi pasākumi vairs nelīdzētu.
Mednieks: jālemj zinātniekiem
“Par lūšu medību nākotni var lemt tikai zinātnieki, kuri uz zinātnisko datu pamata var spriest par sugas stāvokli,” uzskata Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs Haralds Barviks. Viņš spriež – ja lūši tiktu izņemti no medījamo sugu saraksta, dažu gadu laikā tie nonāks uz iznīcības robežas.
“Igauņi cīnās ar lūšu medību aizlieguma sekām, ko paši radījuši. Mūsu valstī, kur šī plēsēja populācijas regulēšana notiek Medību noteikumu ietvaros, mednieki lūšus pieskata, taupa un uzskaita, tādējādi saglabājot sugu, kas ir vērtīga ikviena mednieka acīs. Ja aizliegsim medīt lūšus, neviens par tiem vairs neliksies ne zinis.
Tagad lūsis bieži sastopams dabā, par ko liecina novērojumi, medību kameru fotogrāfijas. Ieviešot lūšu aizliegumu, palielināsies malumedību skaits, tiks zaudēta iespēja pētīt šo plēsēju bioloģiju, populācijas dinamiku un dzīves ieradumus.”
Saeimā virzīs tālāk
Minētā “Manas balss” iniciatīva par lūšu medību liegumu vakar tika skatīta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Te atkal emocijas sita augstu vilni, izskanēja daži priekšlikumi situācijas risināšanai.
Iniciatīvas pārstāvis J. Vinters pauda uzskatu, ka Valsts Meža dienests nepareizi skaita esošos dzīvniekus. Biedrības “Latvijas mednieku savienība” priekšsēdētājs Jānis Baumanis uz to atbildēja, ka tiek apšaubīti VMD rīcībā esoši dati, par kuriem esot publikācijas starptautiski citējamos žurnālos.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode sacīja, ka lūšu populācija Latvijā šobrīd ir lielāka, nekā iestājoties ES, tomēr viņa atzina, ka nepieciešams pilnveidot monitoringa metodikas.
Eiropas Komisija esot vairākkārt prasījusi skaidrot to, kā Latvijā tiek īstenotas lūšu medības un noteiktas kvotas. DAP ieskatā strīds šai sakarā ir nevis par to, vai lūšu medības jāatļauj, bet par principu, kā tās notiek un kā to procesu uzlabot. Biedrības “Latvijas ainavas” valdes locekle Astrīda Notte arī piebilda, ka “mēs runājam par dabas resursu, kas pieder visai sabiedrībai, ne tikai medniekiem”.
“Kāpēc mēs runājam tikai par lūšu nogalināšanu populācijas regulēšanai, kāpēc nevaram darīt tā, kā ķīnieši ar pandām? Varam nevis aizliegt medības, bet gan lūšus vienkārši noķert un tad uzdāvināt citām valstīm, kur viņu trūkst,” ieteica deputāts Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”). Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) rosināja “Manas balss” iniciatīvu virzīt tālāk padziļinātai skatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Par to tad arī tika nobalsots.
Zoologs: “Atļauja medīt lūsi – nelikumīga!”
Vilnis Skuja, zoologs: “Uzskatu, ka Latvijas valsts rīkojas nelikumīgi, atļaujot medīt lūšus. Lūšu medības Latvijā notiek saskaņā ar Eiropas Savienības Biotopu direktīvas /92/43/EEK/ 16. pantu.
Tas nosaka, ka medības var tikt atļautas tikai šādos gadījumos:
1. Lai aizsargātu savvaļas faunu un floru;
2. Lai novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;
3. Lai rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses;
4. Izpētes un izglītības nolūkā, stingri noteiktos apstākļos, pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā var atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi ierobežotā skaitā.
Savvaļas fauna no lūšiem nav jāaizsargā, dzīvotnes lūši neposta, mājlopiem un mežiem lūši kaitējumu nerada, cilvēkiem neuzbrūk, veselības aizsardzībai problēmas nesagādā. Uzskatu, ka lūsis medījamo dzīvnieku sarakstā ir iekļauts nelikumīgi, jo ap simts lūšu nošaušanu gadā nekādā ziņā nedrīkst uzskatīt par “atsevišķu īpatņu ieguvi”.
Tur nekas nav sacīts par izpriecas medībām, kādas tās ir mūsu gadījumā, t. i., lūšu medīšanu prieka pēc. Smieklīgi un izmisuma ģenerēti šķiet mednieku apgalvojumi, ka, ja lūšus nemedīs, tad to populācija ies bojā. Lūši Latvijas teritorijā ienāca pirms cilvēka un kaut kā izdzīvoja.
Vēl vairāk pilnīgi nepieņemama ir mednieku vadoņu paradigma, ka, ja lūsi nedrīkstēs medīt, tad to medīs pa kluso – malumedībās. Tā jau ir šantāža. Zinu, ka absolūtais vairums mednieku ir likumpaklausīgi. Man – es arī esmu mednieks – šādi mednieku vadoņu izteikumi ir apvainojums.
Arī “Silavas” pētnieki atzīst, ka lūsis ir pašregulējoša suga. To skaitu populācijā nav nepieciešams regulēt. Lūšu teritorijas ir lielas. Tie nevar savairoties kādā nelielā teritorijā lielā skaitā, jo ir teritoriāli dzīvnieki, kuri izdzen no savas zemes svešos un tā izretinās.
Lūšus neierobežo arī valstu robežas. Cik ilgi izliksimies neredzam to, ka Latvijā ar oficiālo varasiestāžu akceptu katru gadu nepamatoti atļauj nošaut ap simts lūšu tikai tāpēc, ka kādam tik ļoti gribas nošaut lielu kaķi?”
