Lielais bizness ignorē sankcijas pret Krieviju 7
Rietumu politiķiem spriedelējot par papildu sankciju ieviešanu Krievijai, globālā biznesa pārstāvji neizrāda satraukumu pēc tikšanās ar Krievijas amatpersonām.
Nedēļas nogalē Tatarstānas pilsētā Jelabugā, kur notika ārzemju ieguldītāju padomes apspriede, vienīgais, kas klātesošajiem uzņēmējiem par pārsteigumu pieminēja Krievijas konfliktu ar Rietumiem Ukrainas jautājumā, bija namatēvs – Krievijas premjerministra vietnieks Igors Šuvalovs, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”. “Jūs esat daudz dzirdējuši par Krieviju un sankciju varbūtību,” apspriedes nobeigumā teica Šuvalovs, iedrošinot ārzemju ieguldītājus ar apliecinājumu, ka “jūs esat mūsu visvēlamākie klienti un mēs nedarīsim neko, lai jūsu dzīve šeit kļūtu mazāk komfortabla.”
Ārzemju ieguldītāju padome (ĀIP) izveidota ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi Krievijā, dodot iespēju lielākajiem ārvalstu ieguldītājiem izteikt savas bažas, tiekoties ar valdības pārstāvjiem. Apspriedē Jelabugā vairāk nekā 40 Krievijā aktīvi darbojošos ārzemju firmu vadītāji kritizēja Krievijas likumus, muitas noteikumus un nodokļu likumu un uzklausīja attiecīgo ministriju amatpersonu atbildes. Neviens no ārzemju uzņēmējiem pat nepieminēja sankcijas pret Krieviju.
Miroslavs Griška, kurš vada Šveices elektrobūves firmas “ABB” reģionālo nodaļu Krievijā un bijušās Padomijas valstīs, intervijā “MT” izteicies, ka “sankciju drauds ir attāls”. Viņaprāt, ASV varētu būt gatavas atteikties no 40 miljardu dolāru tirdzniecības apgrozījuma ar Krieviju, bet apšauba, vai Eiropas Savienība gribētu riskēt ar 370 miljardu tirdzniecības apjomu ar Krieviju. Līdz šim pret Krieviju ieviestās sankcijas nav būtiski ietekmējušas valstī darbojošās ārzemju firmas. Krievijas premjera vietnieks Šuvalovs atzinis, ka pēc nelielā 1,3 procentu pieauguma pērn Krievijas ekonomikas augsme šogad varētu būt “aptuveni nulle”, turklāt palielinājusies kapitāla bēgšana no Krievijas.
Lielā biznesa pārstāvji to vērtē filozofiski, jo Krievijā joprojām ir labas iespējas nopelnīt. “Starptautiska firma tā neizjūt vietējās saimnieciskās likstas kā vietējie uzņēmumi. Lejupslīde vienā valstī nesakrīt ar krīzi citā. Ja jūsu firmas ražojumu portfelis ir dažādots, jūs esat mazāk atkarīgs,” uzskata “ABB” pārstāvis Krievijā Griška, kurš saglabā pragmatismu, pat apspriežot notikumu drūmāko variantu. Viņaprāt, ja Krievija iebruks Austrumukrainā, “neizcelsies Trešais pasaules karš”. “Pat ja bizness šeit apstāsies uz vienu, diviem vai trim gadiem, globālajām lielfirmām tas nav būtiski.”
ASV un Eiropas Savienība vakar noteica jaunas sankcijas Krievijai sakarā ar krīzi Ukrainā. Sankcijas attiecas uz septiņām amatpersonām, tajā skaitā Krievijas vicepremjeru Dmitriju Kozaku, uzņēmuma “Rosņeftj” vadītāju Igoru Sečinu, kā arī 17 kompānijām. ES dalībvalstis atturīgi attiecas pret plašu ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijai.
