Kāpēc sirds paplašinās, un kā to ārstēt? 0
Veselam cilvēkam sirds ir aptuveni viņa dūres lielumā. Šā orgāna palielināšanās ir brīdinājuma signāls par pārāk lielu slodzi. Kāpēc sirds paplašinās, un kā to ārstēt?
Sirds sūknē asinis un apgādā ar skābekli visus orgānus. Tās lielums un spēks atkarīgs gan no cilvēka auguma, gan dzīvesveida, piemēram, sportistam un fiziska darba veicējam tā ir apjomīgāka nekā tam, kurš augas dienas pavada pie datora vai televizora. Problēmas sākas tad, ja orgāns pārlieku palielinājies.
Bieži vien paplašinātu sirdi atklāj nejauši, piemēram, veicot plaušu caurskati rentgenā. Nereti cilvēks ar tādu sirdi bez problēmām nodzīvo visu mūžu, ja vien nerodas ekstremāli apstākļi, kuros sirdij sevi jāpierāda.
Kardiologus uztrauc galvenokārt kreisā kambara paplašināšanās, kas nodrošina visu orgānu, izņemot plaušu, apasiņošanu. Šādas problēmas iespējams konstatēt visvienkāršākajā sirds izmeklējumā kardiogrammā jeb elektrokardiogrāfijā, taču, lai sirdi precīzi izmērītu, jāveic ehokardiogrāfija un citi izmeklējumi.
Paliek par grūtu
– Hipertrofijas gadījumā palielinās katra sirds muskuļa šūna, bet, ja ir hiperplāzija, orgāns paplašinās, pieaugot šūnu skaitam. Abi procesi ir normāla fizioloģiska kompensācijas reakcija, lai apgādātu sirdi ar asinīm. Mērena orgāna paplašināšanās vērtējama pozitīvi, piemēram, ja nav fizisku aktivitāšu, sirds darbojas lēnāk, jo šūnas nav noslogotas, taču slodzes laikā tās saņemas un sāk kārtīgi strādāt, – skaidro Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks medicīnas doktors Vilnis Dzērve.
Tomēr pastāv robeža, kuru pārsniedzot orgāna spēja sūknēt asinis vājinās. Paaugstināta asinsspiediena gadījumā asinsvadi, kuros ieplūst asinis, ir sašaurināti, mazāk elastīgi un sirdij nepieciešams lielāks spēks, lai tās sūknētu. Orgānam pārlieku palielinoties, rodas tā sauktā hipertrofiskā kardiomiopātija, bet vēlāk iestājas sirds mazspēja – orgāni un muskuļi netiek pietiekami apgādāti ar skābekli, tāpēc fiziskas slodzes laikā rodas elpas trūkums. Šī pazīme liecina, ka sirdij kļuvis par grūtu pildīt savu uzdevumu. Var rasties arī sirdsklauves, spiediens tās apvidū un sāpes, taču nav konkrētu sūdzību kā, piemēram, miokarda infarkta gadījumā.
Sirds palielināšanos var izraisīt koronārā sirdsslimība un slikta vārstuļu darbība. Palielināta slodze orgānam jāiztur pastiprinātas vairogdziedzera darbības gadījumā. Atsevišķas sirds daļas paplašinās pēc miokarda infarkta, lai aizstātu bojāgājušo zonu, līdzīgi kā, izoperējot vienu nieri vai plaušu, otra kļūst prāvāka.
Pārmaiņas tāpat var izraisīt ilgstoši iekaisumi, reimatisms un citas slimības, kā arī citi apstākļi, kas apgrūtina asinsriti, piemēram, smēķēšana un aizraušanās ar grādīgajiem dzērieniem.
Reizēm sirds pārmērīgas palielināšanās iemeslu neizdodas atklāt pat ar vismodernākajām diagnostikas metodēm. Pēdējā laikā pētnieki īpaši uzsver ģenētikas nozīmi.
– Mani visvairāk uztrauc neārstēts paaugstināts asinsspiediens, kas Latvijā ir ļoti izplatīts un kā dēļ agri vai vēlu sirds palielinās, – atzīst Vilnis Dzērve. – Tiesa, ar mēreni paplašinātu sirdi reizēm var itin labi sadzīvot. Kādam vīrietim asinsspiediens bija 220/120 mm/Hg, kas liecināja par hipertonisko krīzi. Kaut gan kungam tāds pieturējies daudzus gadus, pierunāju dzert zāles. Taču pēc pāris dienām, pazeminoties asinsspiedienam, viņam krasi pasliktinājās pašsajūta. Izrādās, sirds bija pietiekami spēcīga, lai kompensētu augsto asinsspiedienu. Tas gan nenozīmē, ka arī citiem nevajag lietot zāles.
