Lielai daļai iedzīvotāju trūkst izpratnes par kredītvēstures veidošanu, secināts pētījumā 2
Piektdaļa iedzīvotāju (22%) ir saskārušies ar situāciju, kad iepriekš kavētie maksājumi traucējuši vai pat lieguši saņemt aizņēmumu. Turklāt absolūts vairākums no šīs situācijas nav guvuši mācību, jo arī šobrīd maksājumus neveic laikus, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja1.
Saskaņā ar aptaujas datiem – 61% iedzīvotāju ar esošām savlaicīgi nenokārtotām saistībām arī iepriekš saskārušies ar problēmām aizņēmuma pieprasīšanā vēsturiskās maksājumu disciplīnas dēļ.
Iedzīvotāji bez esošiem parādiem šādas situācijas piedzīvojuši krietni retāk – vien 6%.
Kā atzīst “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, pat sadzīviski sīkumi, uzticot samaksāt rēķinu ģimenes loceklim, kurš par to aizmirst, vai atstājot kāda pakalpojuma pieslēgumu uz sava vārda dzīvoklī, kurā vairs nedzīvo, var draudēt ar paša reputācijas iedragāšanu.
Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka kredītvēsturi var sabojāt ātri, bet izlabošanai būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Ar parāda atmaksu vien sabojātā kredītvēsture netiks labota, jo informācija par tā esamību saglabāsies vairākus gadus.
Protams, tiek ņemts vērā arī kavējumu veids, ilgums un regularitāte, jo tas viss norāda uz klienta disciplīnu maksājumu veikšanā.
To arī apstiprina pētījuma rezultāti, atklājot, ka tie, kuri vēsturiski kavējuši kredītu maksājumu veikšanu, sarežģījumus jauna kredīta saņemšanā izjutuši daudz biežāk nekā tie, kam paslīdējusi kāja kāda rēķina apmaksā, norāda Kropa.
Kā liecina aptauja, savlaicīgi nenokārtotas saistības ir katram ceturtajam (25%) Latvijas iedzīvotājam.
Vairumā gadījumu kavēta tiek aizņēmumu (kredītu, līzingu) atmaksa (12%), kam seko parāds par komunālajiem vai citiem pakalpojumiem (6%), kā arī neatdoti parādi radiem un draugiem (6%).
Visvairāk parādu ir jauniešiem
Visvairāk parādu ir jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tikai divas trešdaļas respondentu (67%) šādā vecumā var apgalvot, ka viņiem nav nekādu savlaicīgi nenokārtotu saistību.
Vienlaicīgi nebūt nav tā, ka tieši zemāko ienākumu saņēmēji saskaras ar lielākajām maksāšanas grūtībām, gluži pretēji, ar maksāšanas disciplīnu vismazāk (64%) var lepoties iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 – 700 eiro pēc nodokļu nomaksas).
Eksperte arī skaidro, ka maldīgs ir priekšstats, ka kredītvēsture attiecas tikai uz banku pakalpojumu izmantotājiem, jo faktiski maksājuma disciplīna un līdz ar to arī kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo izrakstīto rēķinu – kavēts maksājums vienam uzņēmumam, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējam, var izrādīties šķērslis pakalpojuma saņemšanai no cita.
Izvērtējot potenciālā klienta kredītvēsturi, tiek ņemta vērā gan uzņēmuma iekšējā informācija par iepriekšējo sadarbību ar šo personu, gan dažādu ārējo reģistru dati, piemēram, Latvijas Bankas kredītu reģistrā, Kredītinformācijas Birojā un Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.
Īpaši par kredītvēstures veidošanu jādomā jauniešiem, kam dažādu materiālu vajadzību apmierināšana vēl tikai priekšā (piemēram, dzīvokļa īrēšana vai pirkšana, studiju kredītu ņemšana), lai neradītu nelāgu iespaidu par saviem ieradumiem rīcībā ar naudu, uzsver Kropa.
Taujāti par plāniem tuvākajā piecgadē izmantot kādu aizņēmumu, vairums jeb 57% iedzīvotāju atzīst, ka šādu iespēju apsver, savukārt šī brīža motivācija veikt maksājumus savlaicīgi atpaliek. Turklāt iedzīvotāji ar esošām savlaicīgi nenokārtotām saistībām aizņemties plāno biežāk nekā tie, kas ar saviem maksājumiem tiek galā sekmīgi (60% pretstatā 55%).
“Redzams, ka daļai iedzīvotāju patiesi trūkst izpratnes par savas finanšu reputācijas jeb kredītvēstures veidošanu un tā ietekmi uz nākotnes iespējām aizņemties, jo šodienas rīcība neliek pamatus labam iespaidam par finanšu paradumiem potenciālā pakalpojumu sniedzēja vai naudas aizdevēja acīs,” atzina Kropa.
