Egils Līcītis: Lielā pārceļošana jeb Kosmopolītu zilie sapņi piepildīsies 23
Kāpēc ziņkārīgie apceļ omammu Straujumu, grib sēdināt premjeri uz kaktusa un izspiest neatbildamas atbildes bēgļu jautājumā? Domājoši cilvēki saprot, ka 250 iebraucēji ne tuvu neatbilst galējai robežai. Latvijai būs jāuzņem rekordskaits patvēruma meklētāju, jo tieši tādā daudzumā, ik dienu uzstādot rekordus, muhamedi ka biezs ieplūst Eiropā. Vai tamdēļ nepastāv drošības, integrācijas, sociālie riski, ka noslīksim atīrušos laivinieku straumē? Visur atbilde ir – protams, ka pastāv. Latvijā pie tam pārākajā pakāpē un augstākajā mērā, jo jārēķinās ar mūsu vadītāju nemākulību, smagnējību un mīkstu kā vasks nacionālo stāju. Vai un cik atbēgušo vidū būs kareivīgi islāmistu kaujinieki, neizzondēs neviens specdienests. Nav šaubu, ka patvēruma piešķiršana būs papildu slodze valsts kasei, kas jau tā ir tukši izslaucīta. Tuksnešu dēli atšķirībā no vietējiem pensionāriem nekautrēsies paprasīt – kāpēc mums dodat tik plānas pankūkas un nenokārtojat eiropiešu cilvēku cienīgus dzīves apstākļus! Tāpat skaidrs, ka ieceļotāji neiekļausies sabiedrībā, bet dzīvos blīvās, noslēgtās kopienās. Mēs taču neesam kungi pār arāba iedabu! Kad Laimdota runā par migrantiem ar baltiešiem iespējami “tuvāku mentalitāti”, interesanti uzzināt, kādos Tuvajos Austrumos un kurā Āfrikā tādus mums brālīgos iedzīvotājus atlasīs.
Prognozējama tikai viena lieta. Vecajai Eiropai bēgļi sagādās daudz vairāk nemierīguma un problēmu nekā tas, ko izgatavoja no Ādama ribas. Ko gribam izdabūt no Straujumas, ja humānās krīzes situācija uzdzinusi kokospalmā Eiropas līderus un Briseles lielos vīrus, kuri kasa pakausi, jo pat tuvākas nākotnes ainava ir virspusēji zīmēta un gaužām nepārredzama. Viņi apvārdo: stāvokli regulēšot, masu pārceļošanas cēloņus novērsīšot, bet savā bezspēcībā neko nedara. Bēgļu atkuģošanu koriģē Vācijā un citās pārticības zemēs apmeties brālēns ar mobilā tālruņa sakariem, kam nebūs miera, kamēr no Āfrikas neevakuēs pēdējo radinieku, un situāciju vada un ekspluatē brutāls kontrabandists ar tupeļkuģu satiksmes līniju. Attiecībā par pārceļošanu, kas skar trīs kontinentus – Eiropu, Āziju, Āfriku, ANO bēgļu komisāram sakāms vien tik, kā – jūs, 507 milj. eiropiešu, dzīvojat kā nieres taukos, tieciet galā ar “lielo pārvietošanas programmu”, obligāti dalieties ar vajātiem un cietušiem.
Vidusjūras krastā izkāpušajiem ir nopietni argumenti, lai paliktu. Dzirdētie ir šādi: vienam pajumti sabombardējuši (dokumenti sadeguši). Otram dzimtenē atstāta sieva grūtniece, tāpēc “man vajag uz Vāciju”. Trešajam viņa gars licis doties uz Norvēģiju. Bēdpilno landšaftu papildina mediji ar skumjiem pārstāstiem un attēliem par bēgļu neapskaužamo likteni. Kā nepalīdzēsi humānisma vārdā! Uz to rādīs ar pirkstu pie deniņiem, kas ieminēsies, ka arī eiropiešiem ir kaut minimālas cilvēktiesības justies droši, ērti un netraucēti savu māju komforta zonā. Nu mūsu zemē ir kosmopolīti, kam citas rases, kultūras, reliģijas ļaužu pārvietošana ir pārdrošāko sapņu piepildījums, ka izdosies nenosmakt latvietības četrās šaurās sienās. Parādās varonīgs patoss un procesa glorifikācija – vārtus vaļā kaut visām bangladešām! Latvijā līdz šim dzīvoja pietiekami cilvēku, kam nav paciešama pati mūsu valsts pastāvēšana, vēl ieradīsies tādi, kam nebūs pieņemama valsts tai veidolā, kā tā tikusi organizēta. Jo – viņi neintegrēsies. Viņi gribēs uzstādīt savus noteikumus. To savukārt neakceptēs iedzimtie, kam nacionālais neskaitās nocenota vērtība. Sekas – nestabila, nedroša sabiedrība. Fundamentāli mainīta, jauna Latvija.
