
Jāmācās sadarboties 6
Tāpat konferences dalībnieki pauda bažas, ka jauno saturu nevarēs īstenot klasēs, kur ir ap 30 bērniem.
Tika vaicāts, kad beidzot pilotskolas, kurās jau šajā mācību gadā plānots aprobēt saturu, to vispār saņems. Projekta pārstāve Zane Oliņa uz šo jautājumu atbildēja tā: saturu skolas saņems oktobrī, taču iemesls, kāpēc vajadzīgas pārmaiņas, ir ne tik daudz mācību saturs, cik mācību process. Tāpēc aprobēt vajadzēs ne tik daudz saturu, cik skolotāju spēju sadarboties savā starpā. Tāpat mācību līdzekļus aprobēt neesot vajadzīgs, teica Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks. Jaunajam saturam piemēroti 87 jauni mācību līdzekļi gan taps, taču pamazām.
Kā zināms, būtisks jaunā satura aspekts būs tā sauktās caurviju kompetences, tātad prasmes, kas tiks attīstītas dažādos mācību priekšmetos, un vienā stundā apgūtajam būs jānoder arī citos mācību priekšmetos. Tāpēc, piemēram, literatūrā skolēni mācīsies lasīt ne tikai literārus, bet arī tos tekstus, kas jālasa, lai apgūtu, piemēram, dabaszinātnes. Tas nav nekas jauns un revolucionārs – tāda pieredze jau ir daudzviet pasaulē. Tā strādā arī prestižajā un dārgajā privātskolā Latvijas Starptautiskajā skolā. Tās pārstāvis Kreigs Patersons konferences dalībniekiem stāstīja, ka, piemēram, 6. klasē tiek apgūtas tādas tēmas kā līdzsvars, sadarbība, spēja pielāgoties, risks u.c. Tā priekšmetā “mājturība un tehnoloģijas” skolēni pēta dažādus konservu attaisāmos un spriež, ar kādiem izaicinājumiem saskaras izgudrotāji, bet ģeogrāfijā ar “Skype” starpniecību piedalās intervijā ar cilvēku, kas dzīvo reģionā, ko bieži skar zemestrīces. Skolotāji kopīgi diskutē par tēmām, kas jāapgūst skolēniem. Mācību plāns visos priekšmetos katrā klasē ir pie sienas, un pedagogi zina, ko šajā klasē darījuši kolēģi.