Liela nagla Baltkrievijas zārkā…Provokāciju riski vērienīgā “Zapad” laikā 48
Ģederts Ģelzis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas un Baltkrievijas militārie poligoni nākamajā mēnesī nonāks ne tikai ciešā Baltijas valstu, bet arī starptautiskā uzmanības lokā. Abas Latvijas kaimiņvalstis rīkos plašas un vērienīgas militārās mācības “Zapad 2021” (tulk. no krievu val. – “Rietumi”), kuru aktīvā fāze norisināsies no 10. līdz 16. septembrim.
Krievijas un Baltkrievijas valsts plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka mācības notiks četros militārajos poligonos Baltkrievijas teritorijā un deviņos poligonos Krievijā, kas atrodas netālu no Baltijas valstu robežām. Pēc Kremļa kontrolētās ziņu aģentūras “TASS” vēstītā, mācībās Baltkrievijā piedalīsies 12 800 cilvēku, tostarp apmēram 2500 liels militārais personāls no Krievijas un 50 no Kazahstānas, tikmēr Krievijas teritorijā trenēsies apmēram 400 baltkrievu karavīri. Mācību manevros izmantos vairākus simtus bruņoto spēku tehnikas vienību, ieskaitot 140 tankus un vairāk nekā 30 lidmašīnas un helikopterus.
Pirmie ešeloni ar krievu armijas daļām Baltkrievijā sāka ierasties jau jūnija beigās un patlaban to turpina. Kopējās stratēģiskās mācības ir vērstas “uz aizsardzību”, un tās “no jauna apstiprinās Baltkrievijas uzņemto kursu uz reģionālās drošības stiprināšanu un saistībām ar tās sabiedroto, kas ir Krievijas Federācija,” nesen paziņoja Baltkrievijas aizsardzības ministra pirmais vietnieks Viktors Gulevičs.
Slīpē Baltijas valstu sagrābšanu
Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieci lieli kara apgabali, un ik gadu tajos notiek ļoti daudz dažādu militāru mācību. “Tas nav nekas neparasts,” tā sarunā ar “Latvijas Avīzi” vērtē Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā Jānis Bērziņš, kurš piebilst, ka arī Latvija kopā ar NATO sabiedrotajiem trenē savus karavīrus.
“Piemēram, tikai (Krievijas) plānā ar Baltkrieviju – tas gan nenozīmē, ka viņi īsteno visas, šogad bija paredzētas vairāk nekā 200 mācības.” Tās ir krietni mazākas par “Zapad”, kuras notiek reizi četros gados Krievijas Rietumu kara apgabalā. Tās ir vērienīgas un vēsturiski ir domātas, lai trenētos iespējamam konfliktam ar NATO.
“Es nedomāju, ka “Zapad” mērķis ir sagrābt Baltijas valstis. [..] Mēs visi automātiski pieņemam, ka Krievija grib mums uzbrukt, mūs okupēt, lai mēs atkal būtu daļa no Krievijas impērijas,” spriež Bērziņš. Pēc viņa teiktā, Krievijai ir citas problēmas, kas ir svarīgākas un steidzamākas ar konfliktu ar NATO, kas izmaksātu ārkārtīgi dārgi.
“Vienīgais, kas mūs glābj, ir Ukraina,” tā “Latvijas Avīzei” sacīja amatpersona valsts aizsardzības sektorā, kas pastāvīgi seko līdzi Krievijas un Baltkrievijas militārajām aktivitātēm un piekrita atklāt “Zapad” potenciālo apdraudējuma līmeni Latvijai, bet ar norunu, ka neatklājam ne amatpersonas vārdu, ne amatu. “Ukraina tomēr ir svarīgāka visā viņu vērtību skalā. [..] Tas, ka Ukraina ir demokrātiska, tas Krievijas režīmam ir šausmīgi! [..] Ja Ukraina būs izdevusies, tad kāds jautās – kam mums tāds ilgi dzīvojošais (Putins)?” Krievijas plānos ir īstenot tā saukto jaunās paaudzes karu jeb hibrīdkaru, lai otrā valstī radītu iekšēju nestabilitāti.
“Nevis uzbrukt militārā veidā, bet uzbrukt ar dezinformāciju, diskreditēt Latviju kā neatkarīgu valsti, kas ir daļa no informatīvā kara,” teica Bērziņš. Viņš piebilda, ka tā ietvaros Kremlis var izmantot arī militārus instrumentus, bet gala mērķis ir politisks – panākt Kremlim draudzīgas un Rietumiem nedraudzīgas Baltijas valstis, kas nebūtu ne Eiropas Savienībā, ne NATO. “Tas, no kā mums jābaidās, – ka mūs pārsteidz, ka mēs neesam gatavi,” sacīja amatpersona valsts aizsardzības sektorā. “Vērtējot (iespēju, ka Krievija būtu gatava militāri uzbrukt Baltijas valstīm) šobrīd skalā no 10 punktiem, es teiktu, ka 5 punkti joprojām vēl ir.”
“Mēs te neko ļaunu nedarām!”
Krievija ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts, un tai ir pienākums pieaicināt starptautiskos novērotājus, ja militārajās mācībās piedalās 13 000 karavīru un vairāk. Arī iepriekšējo “Zapad” mācību laikā, kuras notika Baltijas valstu pierobežā 2017. gadā, Krievija oficiāli minēja mazāku karavīru skaitu, kas tai ļāva apiet EDSO noteikumus. Patiesais dalībnieku skaits bija daudzreiz lielāks – sākot no 48 000, ko aplēsa starptautiskie analītiķi, līdz pat 100 000, ko savos izteikumos minēja NATO augstākās amatpersonas.
Novērotāji Latvijā rēķina, ka tā laika manevros piedalījās vismaz 60 000 cilvēku, un ne mazāks skaits varētu būt gaidāms arī šā gada mācībās. Tomēr atšķirībā no laika pirms četriem gadiem situācija Baltkrievijā ir kardināli mainījusies.
“2017. gada “Zapad” no Baltkrievijas puses, es atceros, bija pat uzaicinājums tā kā novērot, bija tāda atvērtība – redziet, mēs te neko ļaunu nedarām!” Tā intervijā “Latvijas Avīzei” sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis. “Šobrīd pilnīgi visas attiecības ir beigušās.”
Raimonds Bergmanis, tā laika aizsardzības ministrs un pašreizējais deputāts no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, bija viens no četriem Latvijas novērotājiem. Viņi devās uz Baltkrieviju līdz ar pārstāvjiem no sešām citām valstīm un vairākām starptautiskām organizācijām. “Kā jau saka, divi pāri acu un divi pāri ausu var tomēr vairāk redzēt par spīti tam, ko tev tur rāda,” sacīja Bergmanis. “Tur taču uz vietas notika visas darbības. Tur informēja (novērotāji), tikās, jautāja un redzēja.” Pēc Bergmaņa teiktā, krievi testē jaunās tehnoloģijas, karaspēka mobilitāti, sadarbību ar baltkrievu bruņotajiem spēkiem. “Tas ir ļoti būtiski! Kaut vai mēs redzējām, kādā ātrumā Krievija spēja (pērn) pārvietot savu karaspēku uz Kalna Karabahu.”
Tas, ka oficiālie kontakti starp abām valstīm ir praktiski izbeigušies, nozīmē, ka par mācībām būs iespēja uzzināt vēl mazāk. “Tieši tādēļ tas dod vairāk iemeslu skatīties jau daudz rūpīgāk uz šo situāciju,” sacīja Kučinskis.
Liela nagla Baltkrievijas zārkā
Pirms četriem gadiem “Zapad” vingrinājumu laikā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko bija atturīgs attiecībās ar Krieviju un samērā draudzīgi noskaņots pret Eiropas Savienību. Taču pēc pērn augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas un ES ieviestajām sankcijām pret Lukašenko režīmu, kas izrēķinājās ar miermīlīgiem baltkrievu protestētājiem un opozīcijas politiķiem, situācija ir labvēlīga Kremlim.
“Tā būs liela nagla Baltkrievijas zārkā un Baltkrievijas kļūšanai par Krievijas militāro rotaļu laukumu,” tā “Latvijas Avīzei” sacīja avots Latvijas iekšlietu sistēmā. “(Krievijai) visi vārti ir vaļā.”
Līdzīgās domās ir arī bijušais ASV armijas komandieris Eiropā Bens Hodžess. “Lukašenko centīsies apkampt (krievu) lāci pēc iespēja ciešāk. Viņš grib lielas un spēcīgas mācības Baltkrievijā,” sacīja Hodžess ASV Stratēģiskā un starptautiskā pētniecības centra rīkotā diskusijā, kas notika jūnijā.
“Viņš vēlas demonstrēt, ka ir ne tikai labs sabiedrotais Krievijas Federācijai, bet arī iebiedēt savas valsts iedzīvotājus, no kuriem 80 procenti vēlas režīma maiņu.” Pēc Hodžesa teiktā, jāvēro, kāds militārais aprīkojums un infrastruktūra paliks pēc mācību beigām, jo, piemēram, Baltkrievijā ir jau pastāvīgi izvietotas krievu munīcijas un degvielas glabātavas.
Tikmēr Latvijai ir svarīga Krievijas karaspēka kustība Baltkrievijā. Ja Krievija gribētu nogriezt Baltijas valstis no pārējās Eiropas, tad izvēle kristu uz tā dēvēto Suvalku koridoru, kas ir apmēram 65 kilometru plata sauszemes teritorija, kas savieno Lietuvu ar Poliju. “Lai viņi (militāri) paņemtu Suvalkus, viņiem vajag daudz (militāra) spēka. Un tie jāieved Baltkrievijā, citādi nevar,” sacīja amatpersona valsts aizsardzības sektorā.
Ar vaļējām acīm uz robežu
Latvijas augstākās amatpersonas pašreizējo situāciju ar nelegālo robežpārkāpēju plūsmu uz Baltkrievijas robežas, kuru organizē Lukašenko režīms, jau ir atklāti nodēvējušas par hibrīdkaru pret Latviju un ES. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks sociālajos tīklos brīdināja, ka “nedrīkst izslēgt varbūtību, ka šī brīža salīdzinoši mazā nelegālās imigrācijas plūsma var mainīties [..] “Zapad” laikā.” Tādēļ ministrs ir uzdevis bruņotajiem spēkiem palīdzēt robežsargiem uz Baltkrievijas robežas gan ar armijas tehniku, gan arī papildu zemessargiem. Bet Valsts policija uz turieni ir nosūtījusi desmitiem Speciālo uzdevumu bataljona darbinieku no visas Latvijas.
Nav pazīmju, ka migrantu plūsma būtu tīši pielāgota militāro manevru laikam, jo “var redzēt, ka Lukašenko režīms ir pieļāvis daudz stratēģisku kļūdu”. Tā “Latvijas Avīzei” sacīja avoti gan iekšlietu, gan arī aizsardzības resorā. “”Zapad” laikā tas mums paaugstina risku.
Tas var sākties ar kaut kādiem notikumiem, kas novērš uzmanību [..], kam jāsakoncentrē visi resursi,” sacīja amatpersona no valsts aizsardzības sektora un piebilda, ka “tad var dabūt spērienu no citas puses”. Krievi un baltkrievi varētu mēģināt pārbaudīt, piemēram, mūsu robežsardzes reaģēšanas spējas, ko cenšas izzināt Krievija.
Lai arī iespēja ir minimāla, tomēr nevar izslēgt risku, ka migrantu piesegu var izmantot ar krievu vai baltkrievu specdienestiem saistīti cilvēki vai pat šo dienestu darbinieki, kas var mēģināt īstenot kādus taktiskus vingrinājumus, pieļauj avoti gan iekšlietu, gan arī aizsardzības sektorā.
Vērts arī paturēt prātā iespēju, ka mākslīgi radītā migrantu plūsma var patiesībā traucēt Krievijas militāristu skrupulozi, ilglaicīgi plānotajiem un ļoti dārgajiem manevriem. “Kremlis var palūgt Lukašenko pārtraukt migrantu plūsmu uz robežām mācību laikā,” tā vērtē iekšlietu jomas pārstāvis.
