“Lielā Kristapa” mājvietā – “Splendid Palace” 0
“Lielais Kristaps” – senākais un nozīmīgākais festivāls Latvijas kino nozarē, kas sniedz iespēju uz lielā ekrāna noskatīties un jau kā konkurentus cīņā par balvām vērtēt nominētās filmas, iepazīties ar studentu filmu konkursa programmu, redzēt arī panorāmas programmu, kas sniedz pilnīgu ieskatu par šā brīža Latvijas kino situāciju.
Kā sacīja Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, “Lielais Kristaps” atgriezies pie tradīcijas, atgriezies savās mājās – kinoteātrī “Splendid Palace” – un atgriezies pie žūrijas, kurā šogad piedalās arī ārvalstu eksperti no Kanādas, ASV un Lietuvas. Bet jaunums – balvu par mūža ieguldījumu kino pasniedza jau festivāla atklāšanas pasākumā 6. oktobrī (nevis noslēgumā kā iepriekš).
Svinīgā ceremonijā balvu saņēma režisors Jānis Streičs. Pasniedzot meistaram “Lielo Kristapu”, kultūras ministre Dace Melbārde sacīja: “Ticu, ka Jāņa Streiča filmogrāfija nav uzskatāma par pabeigtu sarakstu. Viņa filmas mūs arvien iedvesmojušas būt labākiem latviešiem, un tāpēc prieks, ka mums ir tāds “Lielais Streičs”, kurš atkal varētu ņemt uz pleca jaunu producentu un radīt vēl kādu skaistu, mūs visus iedvesmojošu filmu.” Kopā ar “Lielo Kristapu” meistars saņēma arī 2500 eiro naudas prēmiju.
Jānim Streičam laimīgs liktenis: “Kad Dievs cilvēku padzina no paradīzes, viņš teica, ka tam nāksies vaiga sviedros strādāt un neredzēt sava darba augļus. Bet es esmu laimīgs, jo sava darba augļus esmu piedzīvojis.” Vaicāts, kas no apaļā dzimšanas dienas gadā piedzīvotā pašam sagādājis vislielāko prieku, meistars man atbildēja, ka koncerts Rēzeknē, kur savu roku klāt pielikusi arī viņa meita Viktorija.
Festivāls tika atklāts ar nule suminātā režisora filmu “Svešās kaislības”, kas ar Nacionālā kino centra atbalstu restaurēta un kurā ir brīnišķīgi Vijas Artmanes un Vizmas Kvēpas kino darbi un skaudrs stāsts par bagātas saimnieces un lietuviešu kalpa attiecībām pēc Otrā pasaules kara. Jānis Streičs pastāstīja, ka filmas pamatā ir patiess gadījums kādās Zemgales mājās. Savulaik lietuviešiem Latvija bija kā tālie rietumi, režisors pakavējās filmas atmiņās. Kā sacīja Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, šī filma apliecina Streiča spēju būt ne vien bezgala optimistiskam, bet pavērt arī vai gluži šekspīriski dziļas kaislības un traģiku.
“Latvijas filmas šobrīd ir konkurētspējīgas un atpazīstamas pasaulē. Nominēto filmu seansus ievadīja diskusijas vai tikšanās ar filmu radošajām grupām, kas bija iespēja veidot dialogu starp filmu veidotājiem un skatītājiem,” tā festivāla producente Marta Bite, “man ir liels prieks, ka arī televīzijas filmas sasniegušas augstu māksliniecisko kvalitāti, piemēram, filmas par komponistu Pēteri Vasku un režisoru Alvi Hermani.”
“Lielajā Kristapā” pirmizrādi piedzīvojusi dokumentālā filma “Visu laiku snieg” par ļoti gaidītās režisora Viestura Kairiša filmas “Melānijas hronika” tapšanu, kā arī notikušas divu kopražojuma pilnmetrāžas spēlfilmu pirmizrādes: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopražojuma filma “Senekas diena” (studija “Lokomotīve”) un Latvijas un Lietuvas kopražojuma filma “Karaliskā maiņa” (“FilmAngels Studio”).
Šodien, 11. oktobrī, pēdējā konkursa dienā, kā saka kinokritiķe Daira Āboliņa, tiks rādīta viena filma ārpus jebkāda konkursa. Tā ir restaurētā “Mans draugs nenopietns cilvēks”. “Viens no šī rudens maniem lielajiem pārsteigumiem,” saka kritiķe, “pēc restaurācijas lieliski atklājas filmas krāsu īpašā koloristika. Mans favorīts ir spilgti oranžs, apelsīnkrāsas limuzīns, pie kura pieskaņots viss filmas ansamblis, sākot ar Dzidras Ritenbergas kleitu un beidzot dzīvokļa interjeru. Šādu iespēju atgriezties 1975. gadā mums piedāvā tikai 21. gadsimts. Nav māksla filmu izveidot labāku, tā lielā meistarība ir saglabāt tieši to sudraba apsūbējumu. Un vai kāds zina, ka filma iesākās kā melnbalta un tikai tad kļuva krāsaina? Un tajā vietā jums, skatītājiem, ir jākliedz, kā to dara pasaulē, kad ierauga mīlētu, bet nekad īsti līdz galam neiepazītu lietu.”
Bet rīt, 12. oktobrī, atklāsies lielā intriga. Trīs spēlfilmas – “Ausma”, “Pelnu sanatorija” un “Es esmu šeit” – katra ir gada labākā savā kategorijā un viena no šīm filmām un viens no režisoriem tiks pasludināts par gada labāko.
Ieva Romanova atklāja savu favorīti: “Globālās pasaules nojūgšanās ir atspoguļota visās trijās spēlfilmās, taču “Pelnu sanatorijā” tas parādīts mākslinieciski un estētiski vissmalkāk, pustoņos, noslēpumaināk. Filmu skatoties, cilvēki ieiet it kā paralēlā pasaulē un redz katrs savu filmu, nevis to, kas risinās uz ekrāna.”
“Lielā Kristapa” filmu seansi un noslēguma ceremonija rīt, 12. oktobrī, norisinās kinoteātrī “Splendid Palace”. Biļetes uz filmu seansiem var iegādāties kinoteātra kasē vai mājas lapā www.splendidpalace.lv.
Kinobalva “Lielais Kristaps” tika iedibināta 1977. gadā, un šī ir 28. reize, kad tiks pasniegti “Lielie Kristapi”.
