– Vai jaunā ģeopolitiskā situācija, ko veido Krievijas iejaukšanās Ukrainā, neliek jums kā ekonomikas ministram pārrevidēt privatizācijas, nekustamā īpašuma pārdošanas un termiņuzturēšanās atļauju politiku? 5
– Ministru kabinets ir kolektīvs lēmuma pieņemšanas mehānisms, kurā ņem vērā gan ekonomikas, gan iekšlietu ministra viedokļus. Es uz termiņuzturēšanās atļaujām skatos kā uz pakalpojumu eksportu. Maskavas bagātākajiem cilvēkiem izbraukšama uz īpašumiem Piemaskavā prasa pat vairāk laika nekā atlidošana uz Jūrmalu. Es skatos uz viņiem kā uz sava veida tūristiem, kuriem pagarināts uzturēšanās laiks. Uzsveru, ka tās ir termiņa atļaujas.
– Atļauja uzturēties ir terminēta, bet īpašums ir beztermiņa. Jūs nesaskatāt risku, ka Krievija kaimiņzemju iekarošanas politiku vēlēsies pamatot ar tautiešu un viņu īpašumu apdraudējumu Latvijā?
– Ja šādām darbībām būtu vajadzīgs formāls iegansts, tad, manuprāt, vairāki simti tūkstoši krievvalodīgo, kas dzīvo Latvijā, tam derētu labāk nekā daži tūkstoši termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji.
Jebkurai politikai vislielākais risks ir pāršaut pār strīpu. Mēs runājam par dažiem tūkstošiem cilvēku, kas pat visu laiku šeit neuzturas. Viņu pieteikumus vērtē Drošības policija. Ja tā paziņos, ka šāda kārtība satur kādus drošības riskus, tad šo politiku vajadzēs koriģēt. Šobrīd pilnībā pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu nozīmē dot sitienu pašmāju būvniekiem un uzņēmējiem. Es Nacionālās apvienības priekšlikumu vērtēju kā priekšvēlēšanu retoriku.
– Tomēr tagad sarunā esam secinājuši, ka investoru atlasē ģeopolitiskiem kritērijiem tomēr ir bijusi sava loma. Tas jau parāda, ka valdība sāk ņemt vērā to, kas līdz šim nelikās svarīgi.
