– Savus nesaistošos piedāvājumus iesnieguši arī divi Lietuvas valsts uzņēmumi “Lietuvos enerģija” un “Epso G”. Kā to vērtējat? 5
– Mēs esam vienīgie Eiropā, kur gāzes infrastruktūra pieder privātajai kompānijai, turklāt tās lielākais akcionārs ir Krievijā (“Rosņeftj” caur “Itera”). Lietuviešiem nav kur uzglabāt sašķidrinātās gāzes terminālī saražoto.
– Savas domas mainījis tās akcionāra “Itera Latvija” pārvaldnieks Juris Savickis. Tagad viņš uzskata, ka Latvijas valstij tomēr vajag atpirkt akcijas. Vai pēc lietuviešu piedāvājuma izteikšanas?
– Uzsveru: mazākuma akciju atpirkšana nav vienīgais ceļš, kā atgūt kontroli pār Inčukalnu.
– Otrs ir tiesāšanās?
– Nē. Otrs ir 2017. gads, kad beidzas privatizācijas līgumā noteiktie izņēmumi un kad mums būs visas tiesības atgūt gāzes krātuvi.
– “Metalurgam” bija divi pretendenti, bet “Citadeles” pārdošana tiek apspriesta tikai ar vienu jūsu virzīto pretendentu – amerikāņu investīciju fondu “Ripplewood Holdings”. Kāpēc tikai vienu?
– Tāds bija valdības lēmums.
– Jūs taču gatavojāt priekšlikumu valdībai.
– Tāds bija valdības lēmums.
– Sarunām tagad tā kā vajadzētu būt noslēgtām.
– 5. septembrī tika iesniegts saistošs piedāvājums.
– Tajā ir runa par 113 miljoniem eiro?
– Es pagaidām nevaru apstiprināt nevienu summu. Pārdošanas process ir delikāts un sensitīvs, kura publiska apspriešana var ietekmēt gan cenu, gan pārdošanas nosacījumus. Tikai tad, kad process būs noslēdzies, tad valdības pienākums ir pilnībā atskaitīties par to.
– Vai arī šajā gadījumā, kad bija jāizvēlas starp ASV investoriem un Krievijas “SPI Group” īpašnieku Juriju Šefleru, valdīja ģeopolitiskie vai jūsu ekonomiskie apsvērumi?
– Valdībai vairāk bija svarīgi ģeopolitiski apsvērumi.
