– Latvijas valdība izteikusi “EO.N Ruhrgas International GmbH” akciju pirkšanas nesaistošo piedāvājumu uzņēmumā “Latvijas gāze”. Premjerministre Straujuma sākumā atzina, ka valdībai nevajag mazākuma akcijas, bet piedāvājums izteikts tikai tāpēc, lai dabūtu informāciju. Tagad atskan citas runas, arī jūsējā, ka vajag pirkt. Kas mainījies? 5
– Latvijas valsts stratēģiskais mērķis ir atgūt kontroli pār gāzes glabātavu Inčukalnā.
– Vai tad Inčukalna gāzes krātuve nepieder valstij? Valdības sēdē kāds esot teicis, ka mēs pirksim to, kas jau ir mūsu.
– Runa nav tikai par to, kas ir zem zemes, bet arī par tām iekārtām, ar ko gāzi var pumpēt. Kā to panākt? Taktiskie ceļi var būt dažādi.
– Vai runa ir par 200 – 225 miljoniem eiro, kā neoficiāli izskanējis?
– Jā, bet var būt arī cita cena, ko ietekmēs gāzes tirgus liberalizācija. Latvijas valstij ir tiesības nodalīt dažus pārvaldes elementus no “Latvijas gāzes”. Var nodalīt arī īpašumtiesības uz Inčukalna gāzes krātuvi. Faktiski tas nozīmē uzdot to pārdot.
Gāzes tirgus liberalizācija dod iespēju mazām ES valstīm uzticēties un paļauties uz citu valstu infrastruktūru, jo regulējums dod iespēju piekļūt tai bez jebkādas diskriminācijas. Ja mēs vēlamies panākt enerģētisko drošību, tad mums nav obligāti jābūvē savs sašķidrinātās gāzes terminālis. Mēs varam paļauties uz to, ka Lietuvas nodokļu maksātāji (paldies viņiem par to!) par 590 miljoniem eiro ir uzbūvējuši sev gāzes termināli un mums ir tiesības no tā pirkt gāzi. Ja mēs piedalīsimies Polijas–Lietuvas gāzes vada būvē, tad varēsim paļauties arī uz Svinoujščes termināli Polijā. Mēs varam fokusēties uz to un piedāvāt citiem Eiropā to, kas ir mūsu salīdzinošā priekšrocība – Inčukalna gāzes krātuve. Tam ir gan komercaspekts (sezonālā pieprasījuma izlīdzināšana), gan drošības aspekts (pilnībā uzpumpētā Inčukalna krātuvē gāzes mums pietiktu gandrīz diviem gadiem). Polijai pašas gāzes krātuves kapacitāte ir ļoti maza, un acīmredzami tai būs interese izmantot mūsu krātuvi.
– Tad Dobeles gāzes krātuvei arī būtu perspektīva?
– Ne tikai. Latvija ir bagāta ar ģeoloģiskām struktūrām, kas ļauj uzglabāt gāzi. Gan Inčukalnā, gan Dobelē, arī citur. Ja mēs, piemēram, attīstīsim visu, kas mums ir, tad potenciāls ir ap 40 miljardiem kubikmetru gāzes.
– O, tas ir desmitreiz vairāk nekā Inčukalnā pašlaik.
– Tas ir salīdzināms apjoms ar Ukrainu, kas var glabāt ap 50 miljardiem. Ar 40 miljardiem kubikmetru pietiek, lai visu Centrāleiropu un Austrumeiropu vienu gadu nodrošinātu ar gāzi. Tā ir atbilde uz Eiropas drošības problēmu.
