Šāgada pārsteigums: no pieprasītākās studiju programmas troņa gāzta “Tiesību zinātne”. Ko šogad izvēlas studēt? 18
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau otro gadu pēc kārtas turpina pieaugt Latvijas augstskolās uzņemto studentu skaits, tomēr pamatuzņemšanā ne visām augstskolām izdodas aizpildīt visas valsts apmaksātās studiju vietas.
Savukārt vispieprasītākās studiju programmas nu ir “Ārstniecība” un “Medicīna”, kas apsteigušas līdz šim populārās “Tiesību zinātnes”.
Tādi ir galvenie secinājumi, pārskatot pamatuzņemšanas rezultātus Latvijas augstskolās.
Apkopojot uzņemšanas rezultātus pamatstudijās 13 Latvijas augstskolās, redzams, ka tās apstiprinājušas 12 221 studētgribētāja pieteikumus studijām. Pērn uzņemšanā tika apstiprināti 11 862 potenciālo studentu pieteikumi.
Lielākajās augstskolās uzņemšanas rezultātus vērtē kā ļoti labus. Taču šī uzņemšana apliecina, ka augstskolās ir arī ne pārāk pieprasītas studiju programmas – visas pieejamās studiju vietas augstskolās nav vēl aizpildītas, ir brīvas arī valsts apmaksātās studiju vietas.
Visvairāk studētgribētāju LU
Nu jau vairākus gadus gandrīz visas Latvijas augstskolas (izņēmums lielāko universitāšu vidū ir Rīgas Stradiņa universitāte) piedalās vienotajā uzņemšanas sistēmā, kas ļauj potenciālajiem studentiem vienlaikus pieteikties dažādās studiju programmās vairākās augstskolās, sarindojot tās prioritāšu secībā.
Nosakot populārākās studiju programmas, tiek ņemts vērā, cik studētgribētāju to ir norādījuši kā pirmo prioritāti.
Taču šāda sistēma nozīmē arī to, ka pieteikumu studijām ir vairāk nekā reālo studētgribētāju.
Visvairāk pieteikumu – 19 085 – saņēmusi Latvijas Universitāte (LU), kurai šogad turklāt ir vislielākais saņemto studiju pieteikumu skaits kopš 2012. gada.
Otra pieteikumiem bagātākā augstskola ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kas saņēma 11 105 pieteikumus. Trešā ar 7800 pieteikumiem ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Reģionālo augstskolu vidū visvairāk pieteikumu – 3062 – Latvijas Lauksaimniecības universitātei.
Topā medicīnas studijas
Vispieprasītākā studiju programma ir RSU piedāvātās medicīnas studijas. Citas pieprasītākās studiju programmas šogad pārsvarā ir LU.
Šāgada pārsteigums: no pieprasītākās studiju programmas troņa gāzta “Tiesību zinātne”, ko apsteigušas studiju programmas “Ārstniecība” un “Psiholoģija”.
Šīs gan nav tās studiju programmas, kur ir vislielākais konkurss uz vienu studiju vietu: tas visiespaidīgākais ir tur, kur ir maz valsts apmaksāto studiju vietu.
Tā LU studiju programmā “Biotehnoloģijas un bioinženierija” ir tikai divas valsts apmaksātas studiju vietas, bet saņemti bija 194 pieteikumi, veidojot konkursu – 97 gribētāji uz vienu vietu. Šajā programmā aizpildītas arī visas 38 maksas studiju vietas.
Tāpat programmā “Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija” ir tikai sešas budžeta vietas, tāpēc 316 studētgribētāji rada milzīgu konkursu – 52,6 uz vienu vietu. Studiju programmā “Māksla” ir tikai trīs vietas, uz ko pretendēja 123 studētgribētāji, tātad 41 pretendents uz vienu vietu.
Savukārt RSU vislielākais konkurss bijis studiju programmā “Uzturs” – 38 studētgribētāji uz vienu budžeta vietu, seko “Fizioterapija” – ar 21 studētgribētāju uz vienu vietu, “Vecmāte” ar 21,5 un “Zobārstniecība” ar 10,8 reflektantiem uz vienu vietu.
Salīdzinoši studiju programmā “Medicīna” konkurss nemaz nebija tik liels – 6,5 potenciālie studenti uz vienu vietu.
RTU populārākās jau pēdējos trīs gadus ir ar informācijas tehnoloģijām un datorsistēmām saistītas programmas, kā arī “Arhitektūra”, “Būvniecība”, “Uzņēmējdarbība un vadīšana”, “Muitas un nodokļu administrēšana”, “Telekomunikācijas”, “Medicīnas inženierija un fizika”, “Mehatronika”, “Aviācijas transports” un “Automobiļu transports”. Pieprasītas ir jaunās studiju programmas “Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija” un “Viedā elektroenerģētika”.
Augstskolu savstarpējie kari
Lielākajās augstskolās uzņemšanas rezultātus vērtē kā ļoti labus. Taču šī uzņemšana apliecina, ka augstskolās ir arī ne pārāk pieprasītas studiju programmas. Pamatuzņemšana beidzās jau 16. jūlijā, bet visas pieejamās studiju vietas augstskolās nebūt nav aizpildītas.
Tāpēc jau sākta papilduzņemšana, kurā daļā augstskolu pieejamas arī valsts apmaksātās studiju vietas.
Sociālantropologs RSU docētājs Klāvs Sedlenieks sociālajos tīklos pauda sašutumu, ka, piemēram, Vidzemes un Ventspils augstskolās ir “pārsimts neaizpildītu budžeta vietu, tikmēr RSU joprojām nav nevienas budžeta vietas, studentiem nākas maksāt pašiem par mācībām”.
Piesaukto augstskolu rektori, atzīstot, ka brīvas studiju vietas vēl ir, sarunā ar “Latvijas Avīzi” tomēr noliedza, ka to būtu tik daudz.
Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš neslēpj: ik gadu pamatuzņemšanā neizdodas aizpildīt pāris desmitu studiju vietu, kas parasti tiek aizpildītas papilduzņemšanā.
“Paši gan brīnāmies, ka diezgan daudz ir šo brīvo budžeta vietu, jo augstskolas reputācija ir ļoti laba, mūsu veikums zinātnē ir augsti novērtēts, esam aktīvi sociālajos tīklos un citviet. Iespējams, kļūda bija tā, ka nebija īpašas uzņemšanas kampaņas.
Turklāt visvairāk neaizpildīto budžeta vietu ir Tūrisma organizācijas un vadības studiju programmā.
Iespējams, tas saistīts ar to, ka kovida dēļ tūrisms tikpat kā apstājies, taču pēc trim četriem gadiem šādi speciālisti, visticamāk, būs atkal pieprasīti.
Nedaudz brīvu valsts apmaksāto studiju vietu ir arī Mediju studiju un žurnālistiskas studiju programmā.
Īstermiņa domāšana būtu samazināt reģionālām augstskolām valsts apmaksāto studiju vietu skaitu, jo valstij ir nepieciešama policentriska attīstība.
Sarunas par budžeta vietām ar Izglītības un zinātnes ministriju ik gadu ir smagas, nebūt nav tā, ka tās tiktu tā vienkārši piešķirtas. Mazāks pieprasījums pēc tām ir nevis sliktākas izglītības kvalitātes dēļ, bet gan tāpēc, ka potenciālo studentu te ir mazāk nekā Rīgā. Galvaspilsētā jau tagad ir proporcionāli daudz vairāk studiju vietu nekā reģionos.”
Tikmēr vispieprasītākā Vidzemes Augstskolā izrādījusies Informācijas tehnoloģiju studiju programma, ko arvien biežāk izvēlas arī meitenes.
Arī Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš apgalvo, ka reāli brīvas ir vien nedaudz vairāk kā desmit valsts apmaksātās studiju vietas.
Visvairāk – bakalaura studiju programmā “Biznesa vadība”, kamēr maģistrantūras līmenī šajā programmā visas vietas jau aizpildītas. Dažas vietas vēl pieejamas studiju programmās, kas sagatavo nākamos datorspeciālistus, elektroniķus, inženierus.
“Neaizpildīto budžeta vietu šogad pat ir mazāk nekā pērn šajā laikā,” saka rektors. “Turklāt ierasts, ka daļa jauniešu nokavē pamatuzņemšanu vai neiestājas, kur vēlas, vai arī pārdomā un tad nāk uz papilduzņemšanu. Pērn tajā uzņēmām ap simt studentu.”
Starp pieprasītākajām studiju programmām augstskolā toties ir “Programmēšana”, “Valodu un starpkultūru komunikācija”, “Starptautiskais bizness”. Pieprasīta ir studiju programma “Jaunuzņēmumu veidošana”, kurā jau studiju laikā studentiem jāveido reāli uzņēmumi.
Brīvas budžeta vietas arī citur
Jāpiebilst, ka brīvas tā sauktās budžeta vietas saskaņā ar datiem portālā “Latvija.lv” ir arī citviet.
Piemēram, Daugavpils Universitātē nav aizpildītas valsts apmaksātās studiju vietas programmās “Bioloģija”, “Fizika (nanotehnoloģijas vai materiālu apstrādes tehnoloģijas)” un “Ķīmija (atjaunojamo resursu ķīmija vai praktiskā bioanalītika)”. Pat LU dažas brīvas vietas varētu būt studiju programmās “Fizika”, “Matemātika”, “Matemātiķis – statistiķis” u. c.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Bērziņa, lūgta komentēt, vai nevajadzētu ieviest kādas pārmaiņas valsts finansēto studiju vietu sadalē, atbildēja: “Augstskolu likuma grozījumi paredz augstskolām noteikt stratēģiskās specializācijas, attiecīgi ar to saistītie pētniecības un studiju virzieni būs tie, kuru attīstība tiks prioritāri atbalstīta. Šobrīd ministrija gatavo informatīvo ziņojumu par turpmāko augstākās izglītības finansēšanu, kur tiks skatīts – ko un pēc kādiem vienotiem principiem valsts finansē.
Jāteic gan arī, ka 26. jūlijā ir par agru runāt par budžeta vietu aizpildīšanu/neaizpildīšanu. Augstskolu uzsaukumi “nāciet studēt, ir budžeta vietas” bieži vien ir mārketings.”
Jāpiebilst, ka RSU ir Veselības ministrijas pārziņā, tieši šī ministrija piešķir universitātei valsts apmaksātās studiju vietas. Taču IZM, visticamāk, iebilstu pret valsts apmaksātām studiju vietām sociālo zinātņu studiju programmās, jo valstī ir šo speciālistu pārprodukcija.
VIEDOKĻI
Studētgribētāji klausot darba devējus
Indriķis Muižnieks, LU rektors: “Aizvadītais attālināto mācību gads nav mazinājis jauniešu vēlmi iegūt augstāko izglītību. Tā ir laba zīme ne tikai mums kā augstskolai, bet arī sabiedrībai kopumā.
Kuplais pieteikumu skaits studiju programmā “Ārstniecība” – pat maksas studijām pieteikumu ir divreiz vairāk nekā studiju vietu – liecina, ka topošie mediķi augstu vērtē iespējas izmantot jauno Zinātņu mājas infrastruktūru, sinerģiju ar daudzveidīgo universitātes dabas un sociālo zinātņu ekosistēmu.”
Aigars Pētersons, RSU rektors: “Jau ceturto gadu pēc kārtas RSU saņēmusi lielu pieteikumu skaitu pamatstudiju programmās.
Esam gandarīti, ka jauniešu vidū tik lielu interesi raisa studijas medicīnā, zobārstniecībā un māszinībās.
Tāpat liels gandarījums par izcilajiem uzņemšanas rezultātiem sociālo zinātņu studiju programmās, kurās RSU nav valsts budžeta vietu. Studētgribētāji izvēlas studiju programmas, kas piedāvā precīzi definētas apgūstamās prasmes, kā arī ļauj ātri iekļauties darba tirgū. Studētgribētājs seko kvalitātei!”
Inesa Bušovska, RTU Uzņemšanas komisijas vadītāja: “Šogad apstiprināto pieteikumu skaits ir līdzvērtīgs pērnajam, esam ar šā brīža rezultātu apmierināti. Jaunieši saklausījuši darba devēju teikto, ka darba tirgū trūkst inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistu. Jau desmito gadu RTU ir darba devēju visieteiktākā augstskola Latvijā, apliecinot, ka RTU studiju programmas atbilst darba tirgus prasībām.”
Pieprasītākās studiju programmas
Valsts apmaksāto studiju vietu sadalījums starp reģioniem
