Iznākums 0
Veicot attiecīgās ekonomiskās reformas, jaundīleri (“neoekonomisti”) – sauksim viņus tā – vispirms sekoja pragmatiskiem apsvērumiem, taču viņu rīcībā skaidri iezīmējās gluži noteikta objektīvā vēsturiskā likumsakarība: viņi piespieda forsēt un pakļāva sev valsts monopolistiskās tendences amerikāņu kapitālisma attīstībai.
“Jaunā kursa” finanšu un ekonomisko pasākumu efektivitātes pakāpe kā līdzeklis ekonomikas izvešanai no krīzes un kā barjera, kas sargā no dziļiem kritieniem, realitātē bija ārkārtīgi tālu no tā, ko sākumā bija iecerējuši tās iniciētāji. Par to vislabāk liecina fakts, ka jaundīleriem gluži negaidīta (atkal!) bija jauna ekonomiskā krīze 1937. gadā. Tostarp federālās valdības tēriņi no 1932. līdz 1940. gadam palielinājās 2,5 reizes. Taču valsts izdevumi ir viens no svarīgākajiem valsts monopolistiskā kapitālisma institūtiem. To straujš un noturīgs pieaugums salīdzinoši neilgā laikā ir viens no apliecinājumiem amerikāņu kapitālisma pāraugšanai valsts monopolistiskajā kapitālismā. Par mūsdienās sasniegto, reāli neatmaksājamo ārējo ASV astronomisko parādu visiem jau labi zināms.
Tieši krīzes laiks no 1929. līdz 1933. gadam un vēlākais “jaunais kurss” kļuva par to brīdi, kad ASV spēra izšķirošos soļus sava valsts monopolistiskā kapitālisma attīstībā. Ja “jauno kursu” aplūko kā divu līniju vienotību: no vienas puses – valsts monopolistiskās regulēšanas attīstība, no otras – sociālo reformu īstenošana, ievērojot masu intereses, tad var uzskatīt, ka 1939. gadā šī lappuse bija aizvērta. Pēc jaundīleru uzvaras 1936. gada vēlēšanās “jaunais kurss” tieši sociālo reformu jomā, ar dažiem izņēmumiem, pavirzījās uz priekšu ļoti nebūtiski. Jau minētā atkārtotā 1937. gada krīze iznīcināja ticību reformu efektivitātei, un jaundīleri aizvien vairāk sāka zaudēt iniciatīvu.
Ikgadējā vēstījumā par stāvokli valstī 1939. gada janvārī Franklins Rūzvelts vairs nepieteica nekādas reformas. Viņš oficiāli pasludināja “iekšējo konfliktu perioda beigas, kas saistītas ar reformu programmu”. Viņš bija viens no tiem tobrīd vēl nedaudzajiem izredzētajiem, kurš skaidri zināja, ka jauns pasaules karš kļuvis neizbēgams, un, tikai pateicoties tam, ASV varēs nemaksāt savus parādus, atkopties un iedzīvoties – šoreiz jau uz visas pasaules tautu posta un nelaimes rēķina.
