Stāvoklis Lielās depresijas laikā citās valstīs 0
Depresijas izplatīšanās bija masveidīga, jo lielākā daļa valdību spēra nekorektus soļus, kuru dēļ aizvien vairāk pasliktinājās stāvoklis tirdzniecībā, kā arī kopš tā mirkļa, kad deflācija kļuva par vienīgo ekonomiskās stabilitātes uzturēšanas politiku, risinājums, ko tādā situācijā spēja izdomāt valdības, bija tikai – izdevumu samazināšana.
Tā visa iespaidā patēriņa pieprasījums kritās vēl vairāk. Deflācijas politika bija cieši saistīta ar valūtu kursiem, savukārt tie bija saistīti ar zelta cenām atbilstoši zelta standartam, kas uzlika par obligātu pienākumu valstīm uzturēt fiksētu valūtas kursu. Taču līdz ar cenu un intereses par valūtu krišanos kļuva aizvien grūtāk pieturēties zelta standartam, tāpēc valstis cita pēc citas (vispirms ASV) sāka atteikties no tā, kas noveda pie daudziem bankrotiem visā pasaulē.
Ļoti spēcīgi depresija ietekmēja Vācijas ekonomiku. Šīs valsts ekonomiku bija sagrāvis gigantiskais parāds, kas nomāca kopš miera līguma pēc Pirmā pasaules kara. Vācijas valdība bija spiesta aizņemties, lai spētu izmaksāt reparācijas tā dēvētajam Eiropas uzvarētājvalstīm, kā arī lai segtu rūpnieciskās rekonstrukcijas izdevumus. Taču, tiklīdz sāka sabrukt amerikāņu bankas, kas bija galvenās Vācijas kreditētājas, tas viss aizrāva līdzi nebūtībā arī vācu kolēģus.
