III 0
Tomēr vissmagākais trieciens bija jāuzņem tumšādainajiem. Nēģeru geto, kas tajā laikā bija noformējušies teju vai visās lielpilsētās, pārvērtās bezdarbnieku un nabadzības perēkļos. ASV dienvidu daļas lauku rajonos 30. gadu sākumā masveidā izdzina nēģeru koperus pusgraudniekus. Strauji uzplauka rasisms, iesākās jauns vilnis – fiziska izrēķināšanās ar nēģeriem.
1929. –1933. gada krīze līdz pamatiem satricināja ne tikai kapitālisma pusfiktīvos sociālekonomiskos pamatus, bet arī psiholoģiski smagi iespaidoja miljoniem cilvēku visā pasaulē, izraisot kardinālas pārmaiņas masu apziņā. Tas ļoti nopietni sašķobīja tā dēvētā biznesa kulta pozīcijas, kas vairāku iepriekšējo desmitgadu laikā bija noformējies monopolu valdīšanas ietekmē. Tagad cilvēki skaidri redzēja, ka katastrofā vainojami tie paši neremdināmi alkatīgie “industriju kapteiņi”, kurus vēl gluži nesen bija pieņemts uzlūkot ar cieņu vai pat dievināt. Krīze bija nepārprotami uzrādījusi privātā biznesa individuālisma idejas absolūtu caurkrišanu, raugoties no sabiedriskā, vispārcilvēciskā aspekta.
Aivien vairāk cilvēku prātos nostabilizējās apjausma par to, ka kapitālistiskā sistēma nemaz nevar būt saprātīga un taisnīga. “Kapitālisms tagad saskāries ar pārbaudījumu, ko tas nav izturējis. Ekonomiskā sistēma, kurā alkatīga dzīšanās pēc peļņas ved uz tautas labklājības sagraušanu, ir vai nu pilnībā jāatmet, vai arī vismaz fundamentāli jāmaina” – tāds bija valdošais uzskats piekrāpto, aplaupīto un pazemoto cilvēku prātos, ko skopi, apejot cenzūru, tiražēja arī plašsaziņas līdzekļi.
